Viens no faktoriem, kas ietekmē degvielas cenas Latvijas patērētājiem, ir cenas pasaules naftas tirgos, kā arī pašu produktu – dīzeļdegvielas un benzīna – vairumtirdzniecības cena. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naftas biržas cena piedzīvojusi būtisku lēcienu – no 95,53 dolāriem par barelu 25. februārī līdz 123,70 dolāriem par barelu 8.martā.1 Cenu nosaka mainīgie tirgus apstākļi, t.i., piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbība. Latvijas degvielas tirgotāji iepērk degvielu ārējos tirgos, kur cenas tiek noteiktas, balstoties uz pasaules tirgus cenām un ASV dolāra kursu, tādēļ mazumtirdzniecības cenas regulāri mainās atbilstoši izmaiņām pasaules tirgū. Degvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenas arī turpmāk mainīsies atkarībā no naftas un naftas produktu cenām Eiropā un pasaulē, kā arī valūtas kursa svārstībām un citiem faktoriem. Ja pieaug cenas pasaules naftas produktu tirgos un vairumtirdzniecības cenas, tad naftas produktu cenas mazumtirdzniecībā pieaug ne tikai Latvijas degvielas tirgū, bet arī kaimiņvalstīs un visā pasaulē. Piemēram, 10. martā vidējā dīzeļdegvielas litra cena Latvijā bija 1,728 eiro2, Lietuvā tā sasniedza 1,761 eiro3, savukārt Igaunijā – 1,836 eiro4.
Turklāt cenu patērētājiem ietekmē arī tirgus caurskatāmība. Degvielas cenas tiek norādītas degvielas uzpildes stacijās un ir visiem brīvi pieejamas, kā arī tās tiek publicētas internetā.
Ņemot vērā, ka cenas ir caurskatāmas un tirgojamais produkts – degviela (attiecīgās markas benzīns, dīzeļdegviela) ir homogēns produkts, kas ir vienāds visiem tirgotājiem, kā arī tirgotāju darbības principi ir līdzīgi, tad izmaksu struktūra tiem veidojas līdzīgi. Tādējādi Latvijas degvielas tirgotājiem ir raksturīga savstarpēja novērošana un paralēla darbību veikšana jeb tā dēvētā inteliģentā pielāgošanās. Gan ekonomikas teorija, gan Eiropas Savienības tiesas prakse liecina, ka sekošana konkurenta cenām nevar kalpot pati par sevi par pierādījumu, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies par cenu. Lai secinātu, ka pastāvējusi aizliegta vienošanās, ir nepieciešams konstatēt uzņēmumu savstarpēji saskaņotu rīcību. Tāpēc paralēlas darbības kā cenu maiņa visās degvielas uzpildes stacijās pati par sevi nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu, jo tās ir īstenojamas bez jebkādas vienošanās par konkurences ierobežošanu.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Ņemot vērā tirgus specifiku un tā caurskatāmību, pastāv risks, ka degvielas mazumtirgotāji straujās tirgus izmaiņas var izmantot negodprātīgi. Piemēram, pieaugot degvielas iepirkuma cenai, kāds tirgotājs var cenu celt objektīvu apsvērumu dēļ, savukārt kāds cits tirgotājs, neņemot vērā jau iepriekš vairumtirdzniecībā iepirkto degvielu, bez ekonomiska pamatojuma var automātiski sekot konkurenta rīcībai un pielāgot cenas. KP, apzinoties augsto nenoteiktību un komerciālos riskus degvielas tirgos, aicina degvielas tirgotājus neizmantot šo situāciju ļaunprātīgi, mākslīgi palielinot cenas mazumtirdzniecībā. Vienlaikus informējam, ka KP plāno uzsākt tirgus uzraudzību, lai pētītu, kā veidojas un kas pašlaik ietekmē degvielas cenas mazumtirdzniecībā.”
1 Jēlnaftas cena par barelu dolāros 25. februārī un 8. martā. Sk. https://tradingeconomics.com/commodity/brent-crude-oil
2 Vidējā dīzeļdegvielas litra cena Latvijā 10. martā. Sk. https://lv.fuelo.net/prices/date/2022-03-10?lang=en
3 Vidējā dīzeļdegvielas litra cena Lietuvā 10. martā. Sk. https://lt.fuelo.net/prices/date/2022-03-10?lang=en
4 Vidējā dīzeļdegvielas litra cena Igaunijā 10. martā. Sk. https://ee.fuelo.net/prices/date/2022-03-10?lang=en
