Valsts prezidents pateicās ASV valsts sekretāram par stingro vēsti, ko šajos ģeopolitiskajos apstākļos nes šī vizīte Baltijas reģionā un par Latvijas un Baltijas reģiona teritorijā papildu izvietotajiem spēkiem. Sarunā tika pārrunāti visi iespējamie atbalsta mehānismi, ko Eiropas Savienība (ES) un NATO var iedarbināt Ukrainas cīņā pret Putina režīma iebrukumu. Līdztekus jau sniegtajai un vēl plānotajai palīdzībai Valsts prezidents uzsvēra arī to, ka bez kavēšanās Ukrainai ir jāpiešķir ES kandidātvalsts statuss, ko jau ir atbalstījušas astoņas ES dalībvalstis.
Ņemot vērā aktuālo drošības situāciju reģionā, E. Levits aicināja nostiprināt ASV spēku un spēju klātbūtni Baltijas valstīs. ASV valsts sekretārs sarunā norādīja: ASV turpina uzsvērt – jebkura agresija pret kādu no dalībvalstīm nozīmēs agresiju pret visu NATO. E. Levits un E. Blinkens arī apspriedās par nepieciešamību pielāgot NATO2030 stratēģiskās attīstības koncepciju, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Sarunā tika pārrunātas ES un ASV izvērstās sankcijas pret Krieviju saistībā ar Putina režīma karu Ukrainā. Abas puses norādīja, ka sankcijām ir jāierobežo Krievijas finansiālās iespējas turpināt agresiju.
Valsts prezidents uzsvēra Trīs Jūru iniciatīvas ekonomisko un ģeopolitisko nozīmi un pateicās par ASV pastāvīgo iesaisti iniciatīvā, kā arī augsta līmeņa ASV dalību š. g. jūnijā plānotajā Trīs Jūru iniciatīvas samitā Rīgā.
