Izskatāmajā lietā valsts SIA „Latvijas Valsts ceļi” izsludināja atklātu konkursu „Valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte) posma 0,30–2,38 km un Rīgas HES labā krasta drenāžas sistēmas rekonstrukcija”. Iepērkamo darbu ietvaros tika paredzēts, ka iepirkuma uzvarētājam būs jāveic tranšeju nostiprināšana. Tika noslēgts iepirkuma līgums starp valsts SIA „Latvijas Valsts ceļi” un AS „Latvenergo” kā pasūtītājām, no vienas puses, un sākotnējā iepirkuma uzvarētāju – sabiedrību, kurā apvienojušās AS „LNK Industries” un SIA „LATVIJAS TILTI”, no otras puses. Pēc sākotnējā līguma noslēgšanas atklājās, ka nepieciešams mainīt būvprojektā paredzēto tehnoloģiju tranšeju nostiprināšanai. Šā iemesla dēļ pasūtītājas rīkoja sarunu procedūru bez iepriekšēja paziņojuma par līgumu. Sarunu procedūras rezultātā ar trešo personu tika noslēgta vienošanās pie sākotnējā līguma, grozot tā nosacījumus. Proti, no sākotnējā līguma tika izslēgti atsevišķi darbi un šo darbu vietā tika iekļauti citi darbi. Pieteicēja AS „BMGS” vērsās tiesā, lūdzot strīdus vienošanos atzīt par spēkā neesošu.
Senāts spriedumā analizējis normatīvajos aktos noteikto un secināja, ka Eiropas Padomes direktīvā ietvertais apsvērums pietiekami skaidri apstiprina, ka jēdziens „papildu būvdarbi” vienādi ietver gan līguma apjomu papildinošus, gan aizstājošus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus.
Senāts piekrīt valsts SIA „Latvijas Valsts ceļi” viedoklim, ka būvdarbi, kuri nav iekļauti sākotnējā līgumā, satura ziņā ir jauni, sākotnējā līgumā trūkstoši, un kā tādus tos arī var uzskatīt par „papildu” būvdarbiem.
Senāts spriedumā norāda – ievērojot iepirkumu tiesiskā regulējuma mērķus un principus – panākt, ka būvdarbus veic personas, kuras šādas tiesības ieguvušas brīvā konkurencē atklātā un vienlīdzīgu attieksmi garantējošā procesā –, var pieņemt, ka īpašais regulējums sarunu procedūrai bez iepriekšējas paziņošanas aptver jebkuru sākotnējā līgumā neietvertu būvdarbu iepirkumu, un šajā ziņā nav būtiski, vai šie no jauna iepērkamie būvdarbi aizvieto iepriekš līgumā ietvertos vai apjoma ziņā to pārsniedz. Turklāt nereti varētu būt gadījumi, kad daļēji notiek aizvietošana, bet daļēji agrākais apjoms tiek pārsniegts, jo īpaši, ja aizvietojošie būvdarbi izmaksu ziņā pārsniedz sākotnējās izmaksas, bet darbu satura ziņā būtībā aizvieto kādus citus sākotnēji paredzētos darbus. Arī neparedzēti radusies nepieciešamība pēc citiem būvdarbiem var vienlīdz attiekties gan uz aizvietojošiem, gan apjomu papildinošiem būvdarbiem. Tādēļ no publisko iepirkumu principu un mērķa viedokļa nav pamata nošķirt aizvietošanu vai agrākā apjoma palielināšanu.
Lieta Nr. SKA-171/2022 (A420143417).
