“Stājoties pretī Krievijas agresijai, Ukraina pašlaik cīnās par Eiropas un transatlantisko nākotni. Mums ir maksimāli jāatbalsta Ukraina, sniedzot tai visu nepieciešamo atbalstu aizsardzības spēju stiprināšanai, kā arī pret Maskavu jāvērš tūlītējas un bargas sankcijas,” sanāksmē uzsvēra A. Pabriks.
Bukarestes devītnieka dalībvalstu aizsardzības ministri un ASV aizsardzības sekretārs sanāksmē stingri nosodīja Krievijas uzsākto liela mēroga uzbrukumu pret Ukrainu, kā arī apsprieda iespējas sniegt Ukrainai turpmāku politisku un militāra rakstura atbalstu.
Tāpat Bukarestes devītnieka valstis uzteica NATO lēmumu par aizsardzības plānu aktivizāciju un citiem tūlītējiem atturēšanas un aizsardzības stiprināšanas pasākumiem, par ko alianse vienojās šodien notikušajā NATO Ziemeļatlantijas padomes ārkārtas sanāksmē.
Bukarestes devītnieka dalībvalstu aizsardzības ministri arī pateicās ASV par spēju operatīvi reaģēt uz mainīgo drošības situāciju un pastiprinot ASV spēku klātbūtni Eiropā, tādējādi stiprinot reģiona aizsardzību.
Savukārt L. Ostins uzsvēra, ka ASV augstu vērtē sadarbību ar Bukarestes devītnieka dalībvalstīm, kā arī apliecināja, ka ASV nopietni uztver savas saistības attiecībā uz NATO 5. pantu un kolektīvo aizsardzību.
Jau ziņots, ka 24. februārī Latvijā ieradušies pirmie 40 ASV armijas 173. gaisa desanta brigādes karavīri, demonstrējot ASV apņemšanos aizstāvēt NATO sabiedrotos un stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Kopumā uz Latviju plānots pārvietot vairāk nekā 300 ASV karavīru.
Ņemot vērā Krievijas militāro eskalāciju pie Ukrainas robežām un tai piederošajās teritorijās, kā arī Krievijas spēku koncentrāciju Baltkrievijā, ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) 22. februārī paziņoja par ASV pieņemto lēmumu pastiprināt spēku klātbūtni Eiropā, nosūtot uz Latviju, Lietuvu un Igauniju karavīrus un militāro tehniku.
Bukarestes devītnieks ir platforma drošības jautājumu apspriešanai, kurā pārstāvētas Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija.