2021. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis samazinājās par 0,1 procentpunktu un bija 7,1 %. 4. ceturksnī 66,5 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 1,4 tūkstošiem jeb 2,1 % mazāk nekā 3. ceturksnī.
Bezdarba līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(procentos)
Skatīt OSP datubāzē: NBB160c
4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits samazinājās par 4,7 tūkstošiem jeb 11,6 %, bet sieviešu skaits palielinājās par 3,3 tūkstošiem jeb 12,1 %.
Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)
|
2020. gads |
2021. gads |
2021. gada |
||||
|
1. cet. |
2. cet. |
3. cet. |
4. cet. |
|||
|
Pavisam (15–74 gadi) |
78,7 |
70,6 |
74,7 |
73,4 |
67,9 |
66,5 |
|
vīrieši |
44,4 |
40,2 |
40,5 |
43,6 |
40,6 |
35,9 |
|
sievietes |
34,3 |
30,5 |
34,2 |
29,8 |
27,3 |
30,6 |
|
Jaunieši (15–24 gadi) |
8,8 |
8,3 |
8,5 |
9,5 |
9,1 |
6,2 |
Skatīt OSP datubāzē:NBB020 un NBB160c
2021. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,2 %) bija par 0,5 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,7 %). 4. ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,2 %, bet Lietuvā – 7,0 %.
Bezdarba līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)
Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_URGAED, 2021. gada 4. ceturkšņa dati – OSP datubāzē: NBB160c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.
4. ceturksnī pieauga bezdarbnieku īpatsvars, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem
2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 5,2 tūkstošiem samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem (36,3 tūkstoši jeb 51,6 %) un par 2,8 tūkstošiem bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba 6–11 mēnešus (12,7 tūkstoši jeb 18,0 %). Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits gada laikā samazinājās par 0,1 tūkstoti un 2021. gadā bija 21,4 tūkstoši. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā pieauga par 3,0 procentpunktiem un sasniedza 30,3 % (2020. gadā – 27,3 %).
2021. gada 4. ceturksnī 35,4 tūkstoši jeb 53,5 % bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem (3. ceturksnī – 33,8 tūkstoši jeb 49,9 %), bet 9,4 tūkstoši jeb 14,2 % bija bez darba 6–11 mēnešus (3. ceturksnī – 11,3 tūkstoši jeb 16,7 %). 4. ceturksnī bija 21,4 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 22,6 tūkstoši. 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,3 % un, salīdzinot, ar 3. ceturksni, tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu.
Bezdarbnieki* pēc bezdarba ilguma
(procentos)
|
|
2020. gads |
2021. gads |
2021. gada |
|||
|
1. cet. |
2. cet. |
3. cet. |
4. cet. |
|||
|
Līdz 5 mēnešiem |
52,9 |
51,6 |
51,6 |
51,6 |
49,9 |
53,5 |
|
6–11 mēneši |
19,8 |
18,0 |
19,2 |
21,6 |
16,7 |
14,2 |
|
12 mēneši un vairāk |
27,3 |
30,3 |
29,3 |
26,8 |
33,4 |
32,3 |
*CSP aprēķins, summa var nesakrist, jo dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem cipariem.
Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem
2021. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 14,8 %, kas ir par 0,1 procentpunktu zemāks nekā pirms gada. No visiem bezdarbniekiem 8,3 tūkstoši jeb 11,8 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 0,6 procentpunktiem.
Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 11,3 %, kas ir par 3,6 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2,9 tūkstošiem un bija 6,2 tūkstoši jeb 9,3 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 13,4 %).
Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs, bet augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. 2020. gadā Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, bet 2021. gadā Latvijā bija augstāks jauniešu bezdarba līmenis nekā Lietuvā (14,3 %), bet zemāks nekā Igaunijā (16,6 %).
Jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā
(procentos)
Skatīt Eurostat datubāzē: LFSA_URGAED 2021. gada dati – OSP datubāzē: NBB010, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.
2021. gadā 32,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 67,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 6,8 %
2021. gadā 32,3 % jeb 446,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 162,5 tūkstoši jeb 36,4 % vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 28,4 tūkstošiem jeb 6,8 %.
4. ceturksnī 32,4 % jeb 446,9 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 11,7 tūkstošiem jeb 2,7 %.
2021. gadā 6,0 tūkstoši jeb 1,3 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2020. gadā – 10,9 tūkstoši jeb 2,6 %). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 5,3 tūkstoši jeb 1,2 % (2021. gada 3. ceturksnī – 5,1 tūkstotis jeb 1,2 %).
2021. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 18,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 32,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 16,8 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju. Savukārt 4. ceturksnī – piedalījās 4,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,0 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.
Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
