Saite, lai pieslēgtos pasākumam šeit.
Diskusijas jautājums “Kāpēc Vidzeme rada tikai 6,6% no Latvijas pievienotās vērtības?” aktualizējies, veicot pētījumu par Vidzemes viedo specializāciju1 attīstību un transformāciju laikā, kad Latvijā esam piedzīvojuši administratīvi teritoriālo reformu, Eiropā, t.sk, Latvijā arvien nozīmīgāku lomu ieņem Zaļais kurss, savukārt digitalizācija kļuvusi par globālu aktualitāti, turklāt nav iespējams ignorēt arī Covid-19 pandēmijas raisītās izmaiņas sabiedrībā, komercsektorā u.c. Izmaiņas globālajā ekonomikā nosaka nepieciešamību pēc jaunām ekonomiskām stratēģijām ne tikai Latvijai, bet arī Vidzemes reģionam, lai nodrošinātu gan nacionālu, gan arī starptautisku konkurētspēju.
Kāda ir un kādai vajadzētu būt Vidzemes reģiona ekonomiskajai specializācijai? Kas to ietekmē, un kā to varam ietekmēt mēs? Kā kopā varam būt produktīvāki? Šie būs vieni no tiem jautājumiem, uz kuriem atbildes tiks meklētas seminārā-diskusijā.
Reģiona ekonomiskā transformācijas stratēģija ir cieši saistīta ar reģiona ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni un konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām). Vidzemes ekonomiskās specializācijas stratēģijas mērķis ir palielināt reģiona ekonomisko kapacitāti, kā arī veidot un stiprināt inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu reģiona ekonomikā.
Vidzemes reģiona ekonomiskā viedā specializācija ir cieši saistīta ar 3 komponentēm - 1) reģiona ekonomikā pašlaik esošajām spēcīgākajām jomām pievienotās vērtības un eksporta kontekstā, 2) nākotni transformējošām tendencēm un 3) reģionam pieejamo pētniecības potenciālu.
Pagājušā dekādē (2010-2019) Vidzemes reģionā visaugstāko pievienoto vērtību nodrošināja apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība un darījumi ar nekustamajiem īpašumiem (avots - CSP). Savukārt straujāko pievienotās vērtības izaugsmi nodrošināja – informācijas komunikācijas tehnoloģijas, nekustamā īpašuma, būvniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, profesionālie zinātniskie pakalpojumi, veselības aizsardzības, mākslas-izklaides un enerģētikas sektori.
Pāreja uz digitālajām tehnoloģijām, pilsoniskās aktivitātes stiprināšanās, nacionālo interešu prioritāte nosaka nepieciešamību meklēt jaunus instrumentus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un koordinētu Vidzemes reģiona attīstību, radot labvēlīgu ekonomisko vidi, lai reģions sasniegtu augstu produktivitātes līmenī un līdz ar to augstu labklājības līmeni.
