Kopumā 2021. gadā KKS sektors Latvijā strādāja ar 234 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 13% mazāk nekā 2020. gadā. Pērn peļņa bija mazāka, jo KKS procentu un komisijas naudas ienākumu samazinājums un neto izdevumu uzkrājumiem pieaugums, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā lejupslīde, netika līdzsvarots ar ietaupījumiem dažādās izdevumu pozīcijās.
KKS sektora kapitāla atdeves rādītājs (ROE) sarucis no 3.9% 2020. gadā līdz 3.3% 2021. gadā.
Latvijā 2021. gada 2. pusgadā tika izsniegta licence vienai jaunai KKS, savukārt divu KKS licences tika anulētas. Decembra beigās valstī darbojās 33 KKS ar augstu tirgus koncentrāciju: piecas KKS veidoja 88% no kopējiem KKS aktīviem.
KKS resursu bāzi 2021. gada beigās 70% apmērā veidoja biedru noguldījumi, 89% no tiem bija piesaistīti no mājsaimniecībām. Salīdzinot ar 2020. gadu, noguldījumu apmērs samazinājās par 1%, t.i., palika gandrīz nemainīgs. KKS biedri pārstāv arī ekonomikas sektorus, kas būtiski cietuši no Covid-19 ierobežojumiem, un 2021. gadā dažos no šiem sektoriem vēl nebija sākusies ekonomiskā atveseļošanās, līdz ar to dažādu KKS noguldījumu izmaiņas notika pretējos virzienos un kopumā līdzsvarojās.
KKS kredītportfelis, kuru 2021. gada beigās 99% apmērā veidoja kredīti fiziskām personām, salīdzinot ar 2020. gadu, pērn samazinājās par 1.7%. Ekonomiskās attīstības perspektīvu nenoteiktība un no tās izrietošās aizņēmēju piesardzības ietekme saglabājās visā 2021. gadā – samazinājās gan kredītu mājokļa iegādei, gan patēriņa kredītu apmēri. To īpatsvars KKS kopējā kredītportfelī bija attiecīgi 52% un 37%. Ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars gada laikā pieauga līdz 17.5%, pārstrukturēto kredītu īpatsvars – līdz 1.3%, līdz ar to nevar izslēgt KKS kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos arī nākotnē. Lielākajā daļā KKS izveidoto uzkrājumu nedrošiem kredītiem apmēru var raksturot kā pietiekamu.
Latvijas KKS darbības rādītāji 2021. gadā aplūkojami infografikā: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2022/02/KKS_infografika_2021.pdf.
