DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. februārī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Kalniete: ES jāgatavojas ilgstošam un vērienīgam Ukrainas atbalstam

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiropas Parlamenta debatēs izskanējušais Eiropas Savienības augstāko amatpersonu apliecinājums nelokāmi aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas agresiju vēlreiz apstiprina, ka ES un NATO dalībvalstis kopš PSRS sabrukuma nekad nav bijušas tik vienotas savā apņēmībā nepieļaut karu, bet, ja tas neizdotos, vērsties pret Kremli ar tik spēcīgām sankcijām, kas būtiski ietekmētu Krievijas ekonomiku un militāro attīstību. Vienlaikus Rietumvalstīm jārēķinās, ka atbalsts Ukrainai būs nepieciešams ilgstoši, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupa: “Pat ja ar diplomātiskajiem centieniem šoreiz izdosies novērst iebrukumu Ukrainā un karu, tā visdrīzāk būs īslaicīga atelpa, jo pēc kāda laika sekos jauna eskalācija un krīze – to izraisīšana Putinam ir kļuvusi par drošu paņēmienu, kā pievērst uzmanību sev.  Eiropas Savienība lepojas ar izkoptām diplomātiskajām tradīcijām un prasmēm, kas nešaubīgi ir vērtība, taču pēc Kremļa kārtējās militārās eskalācijas un ultimāta jāsaprot, ka attiecībās ar Krieviju ir sācies jauns laikmets – ilgstoša un bīstama konfrontācija, kas prasa pilnībā pārvērtēt līdzšinējo ES taktiku un stratēģiju, kā arī ciešā sadarbībā ar NATO ķerties pie atbilstošas aizsardzības politikas veidošanas un militāro spēju audzēšanas, kas atturēs Krieviju no līdzīgas eskalācijas un draudu atkārtošanas. Absolūtai prioritātei jābūt drošībai ES un NATO austrumu robežas valstīs, īpaši Baltijā, tādēļ steidzami jāpalielina NATO kontingenta klātbūtne Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.”

S. Kalniete izceļ Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas sacīto vakar uzrunā Eiropas Parlamentā, ka ES ir gatava situācijai, kad Kremlis izmanto enerģētiku kā ieroci pret dalībvalstīm – kopš Krimas aneksijas ES ir palielināts sašķidrinātās dabasgāzes termināļu skaits, notiek sarunas ar vairākām valstīm, kuras ir gatavas palielināt SDG eksportu uz ES un jau šī gada sākumā Eiropa saņēmusi vēsturiski lielākās SDG piegādes. Tāpat deputātes ieskatā būtisks ir Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela ierosinājums sarīkot donoru konferenci, lai nostiprinātu Ukrainas ekonomisko stabilitāti.

Mums jāapzinās, ka ES sankcijas pret Krieviju dārgi maksās arī Eiropai, jo būs jāmeklē jauni noieta tirgi augstajām tehnoloģijām, jauni piegādes avoti gāzei un bankās neieplūdīs Krievijas oligarhu un viņu ģimenes locekļu nauda. Eiropai ir jāmazina sava atkarība no Krievijas enerģijas resursiem un mežonīgo rietumu stila tirgus attiecībām. Taču no Kremļa ilgstošas konfrontācijas visvairāk cietīs Ukraina – ekonomiski, finansiāli un sociāli, jo Krievija pret to sistemātiski vērsīs gan ieroču žvadzināšanu, gan hibrīduzbrukumus, cerībā, ka izdosies vājināt ukraiņu tautas demokrātisko izvēli. Tāpēc ES ir jāgatavojas vērienīgam un ilgstošam Ukrainas atbalstam, Māršala plānam, jo cīņa par Ukrainu ir cīņa pret agresīvu diktatūru, kuras mērķis ir vājināt un sagraut Eiropas Savienības vienotību,” uzsver Eiropas Parlamenta deputāte S. Kalniete.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI