Atbilstoši Vides aizsardzības likumam, avārijas rezultātā vidē nokļuvušais piesārņojums ir radījis tādas sekas, kas klasificējamas kā videi nodarītais kaitējums. Dūņu laukos uzkrātās dūņas var tikt izmantotas lauksaimniecībā kā mēslojums, tomēr, šādā lielā apjomā nonākot vidē, tās nodara būtisku kaitējumu. Lai nodrošinātu vidē nonākušā piesārņojuma lokalizāciju un savākšanu, SIA “Daugavpils ūdens” veica virkni pasākumu, kuru ietvaros no piesārņotās sauszemes teritorijas savākti 13 355 m3 dūņu un ar tām piesārņotā augsne, kā arī no piesārņotā meliorācijas grāvja atsūknēti 615 m3 dūņu ūdens maisījuma. Tomēr virszemes ūdeņiem nodarīto kaitējumu, līdz dūņu noplūdes ierobežošanai, nebija iespējams novērst, tādējādi SIA “Daugavpils ūdens” ir jāsedz videi nodarītā kaitējuma izmaksas, kas aprēķinātas par virszemes ūdeņos palikušo piesārņojumu.
Lai izdarītu secinājumus par avārijas rezultātā radītā kaitējuma ietekmi uz zivju resursiem un virszemes ūdensobjektu (Stropes un Līksnas upes) ekoloģisko kvalitāti, tiks veikta zivsaimnieciskā ekspertīze. Vienlaikus jāņem vērā, ka avārijas radīto seku ietekme uz virszemes ūdeņu ekosistēmu vērtējama ilgstošākā laika periodā, paaugstinoties gaisa temperatūrai un iestājoties veģetācijas periodam.
SIA “Daugavpils ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtās līdz 2011. gadam saražotās dūņas tika izvestas, uzkrātas un uzglabātas dūņu laukos “Križi”. Vēsturiski dūņu lauki tika paredzēti mehāniski un bioloģisko attīrīto notekūdeņu nogulšņu uzglabāšanai. Uzglabājamo notekūdeņu dūņu daudzums dūņu laukos kopā ~ 142 000 tonnas.
