LBAS ir vairākkārt iebildusi vairākām tajā paredzētajām tiesību normu izmaiņām, un arī pēc sanāksmēm LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja pauda neizpratni: “LM izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā, tās uzdevums ir ietverts tās nosaukumā - uzlabot dzīves līmeni un labklājību. Taču ir jāizdara satraucoši secinājumi par LM veidoto politiku, jo LM ir norādījusi, ka virkne grozījumi Darba likumā ir tapuši, lai efektivizētu darba devēju darbību un resursus, taču netiek domāts par darbinieku labklājību, interesēm, tiesībām un, galvenais, – to aizsardzību, t.sk. tiesībām uz darba koplīgumu.”
Darba likumam ir jābūt tādam, kas maksimāli aizsargā darbinieku intereses, un nav pieļaujams, ka LM virza tādus grozījumus, kas pasliktina darbinieku tiesības un intereses, par kuriem sociālie partneri nav vienojušies un pret kuriem kategoriski iestājas LBAS.
Darbinieki ir vājākā darba attiecību puse, līdz ar to likumam jāparedz pietiekami augsts darbinieku aizsardzības līmenis. LBAS kategoriski iebilst tiem Darba likuma grozījumiem, kas pasliktina darbinieku tiesības un tiesisko stāvokli. Vienīgais izņēmums, kas būtu pieļaujams, kad varētu tikt pieļautas atkāpes ir, ja tās paredzētas darba koplīgumos, kas noslēgti ar darbinieku arodbiedrību, jo arodbiedrības ir tās, kas nodrošinās līdzsvaru starp darba devēju vēlmi efektivizēt to darbību un darbinieku resursus, un līdzsvaros to ar darbinieku interesēm un tiesībām.
Plānotie grozījumi Darba likuma 19. pantā paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu, kas būtiski samazina darba koplīgumu un sociālā dialoga nozīmi, un aizskar darbinieku tiesības. Ar piedāvātajiem grozījumiem sociālajiem partneriem tiek atņemtas tiesības vienoties, tā vietā valstij norādot konkrētu darba koplīguma spēkā esamības termiņu. LM ir norādījusi, ka attiecībā uz šo ir jāņem vērā darba devēja sociālā un ekonomiskā situācija. Rodas jautājums – kur paliek darbinieku ekonomiskā un sociālā situācija un kādēļ darba devēja intereses tiek stādītas augstāk par darbinieku tiesībām?
Tāpat LBAS neatbalsta summētā darba laika pārskata perioda pagarināšanu darba līgumos no 3 līdz 4 mēnešiem. Jau šobrīd darba devējiem ir iespēja darba koplīgumos vienoties ar arodbiedrībām par 4 mēnešu pārskata periodu, pamatojot četru mēnešu termiņu. Ar grozījumiem Darba likuma 140. pantā tiek pasliktināts darbinieku stāvoklis un samazināta arodbiedrību loma, jo tiek atņemtas tiesības arodbiedrībām izvērtēt summētā darba laika četru mēnešu pārskata periodu noteikšanu. Darbinieks un darba devējs nav līdzvērtīgi sarunu partneri, jo praksē darba devēji diktē noteikumus un darbinieki, bailēs tikt atlaistiem, ir spiesti piekāpties darba devēju nosacījumiem.
LBAS vairākkārt ir brīdinājusi, ka ar grozījumiem Darba likuma 134.pantā tiek legalizēts nepilnais summētais darba laiks – tas, ko Augstākā tiesa norādīja kā nepieļaujamu, ņemot vērā esošo regulējumu. Summētais darba laiks ir izņēmums un summēto darba laiku nevar vispārattiecināt un pieņemt par normu. Satraucoši, ka LM virza tādu redakciju Darba likuma 134. pantā, kas ļauj darba devējam darbinieku nodarbināt 12 stundas pēc kārtas un nemaksāt virsstundas.
Likumprojekts paredz normas saistībā ar direktīvas pārņemšanu, ar kurām tiek ieviests “aprūpētāja atvaļinājums”, taču diemžēl direktīvas prasības tiek pārņemtas tikai minimālā līmenī, neparedzot tā apmaksas nosacījumus. LBAS uzsver, ka, lai jauns darba tiesību instruments “aprūpētāja atvaļinājums” sasniegtu savu mērķi, Latvijas situācijā, kur sociālās un veselības aprūpes izmaksas jau gulstas uz darbinieku pleciem, ir nepieciešams paredzēt, ka šāds atvaļinājums tiek apmaksāts, - valstij būtu jārāda piemērs.
Likumdevējam ir jārada apstākļi, jāpadara darba koplīgumu slēgšana par ne tikai vēlamu, bet nepieciešamu – tas ir izdarāms tikai tādā veidā, ka pēc iespējas plašāks noteikumu klāsts un nodarbinātības formas, kuras ir izņēmums no ierastā, tiek atrunātas darba koplīgumos – tikai tādā veidā mēs varam veicināt darba koplīgumu slēgšanu, nevis atrunāties, ka darba koplīgumi nesedz visus uzņēmumus vai nozares.
LBAS norāda, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos dokumentos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem - vairot arodbiedrību lomu, veicināt sociālo dialogu un darba koplīgumu slēgšanu.
