DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. februārī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā jaunu lekciju ciklu par cilvēka un koka līdzāspastāvēšanu

Muzejā apskatāmo izstādi “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” no februāra līdz aprīlim papildinās sešas lekcijas un noslēguma diskusija, aktualizējot jautājumu par cilvēka un meža/koka attiecību dinamiku Latvijas vēsturē. Līdz epidemioloģiskā situācija uzlabosies, šīs norises būs vērojamas tikai tiešsaistē LNVM Facebook lapā facebook.com/LNVMuzejs.

  • 15. februārī plkst. 15.00 ikviens interesents aicināts tiešsaistē pievienoties facebook.com/LNVMuzejs un sekot līdzi Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka arheologa Valda Bērziņa stāstījumam “Arheologa dārgumi senā cilvēka ikdienā – ko stāsta koka priekšmeti no akmens laikmeta”.
    Lai arī jēdziens “akmens laikmets” daudzu priekšstatos saistās ar aizvēstures posmu, kad cilvēks svarīgākos darbarīkus izgatavoja no akmens, īpaši nozīmīgs materiāls bija koks, tā miza un lūksne. Akmens laikmeta koka priekšmetus atrod reti, un tie ir ļoti vērtīgi atradumi, jo saglabājas tikai īpaši labvēlīgos apstākļos. Salīdzinot ar daudzām citām valstīm, Latvija ar šāda veida arheoloģiskajām liecībām ir ļoti bagāta, un liela daļa no tām glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Lekcijā Valdis Bērziņš aplūkos arheoloģiskajos izrakumos atrasto koka priekšmetu izpētes metodes un akmens laikmetā izmantotās kokapstrādes tehnikas, kā arī sīkāk pastāstīs par konkrētu koku sugu pielietojumu gan celtniecībā, gan darbarīku, medību ieroču un zvejas rīku izgatavošanā. Daļa no unikālajiem cilvēka vissenākajiem darinājumiem no koka patlaban aplūkojami izstādē “Airis, Mozus un radio”.
  • 22. februārī plkst. 15.00 notiks mākslas zinātnieces, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ekspertes Rūtas Kaminskas lekcija “Baroka laikmeta kokgriezumi Latgales baznīcu interjeros”, kurā tiks apskatīti nozīmīgākie kokgriezuma pieminekļi un iezīmēta baroka laikmeta tradīciju attīstība gadsimta garumā. Tēma lekciju ciklā piedāvāta, jo LNVM glabā ievērojamu sakrālo kokskulptūru kolekciju, kuras neliela daļa patlabanir redzama izstādē.
  • 8. martā būs skatāma ekonomista Edmunda Krastiņa lekcija “Koksnes izmantošana Latvijas rūpniecībā 19.–21. gadsimtā”, kas aptvers dažādas industriālā laikmeta ražošanas jomas – kokapstrādi, mēbeļu rūpniecību, papīrfabrikas, raksturojot to, kā Latvijai svarīgais koksnes kā resursa potenciāls ir izmantots tautsaimniecībā. Arī šai tēmai muzejs ir pievērsies koka un cilvēka attiecībām veltītajā izstādē.
  • 22. martā Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Dr. art. Inese Sirica lekcijā “Meklējot latviešu stilu koka mēbelēs, 1901.–1913. gads” stāstīs par amatniecības izglītību un prestižu, par mēbeļu ražošanas uzņēmumiem, vietējā kokmateriāla pārveidi mēbelēs, mēbeļu metu autoriem un izpildītājiem 20. gadsimta sākumā. Stāsts balstīts uz minētajā laikaposmā Rīgā notikušo mēbeļu izstāžu analīzi un latviešu inteliģences viedokļiem par latvisko.
  • 5. aprīlī dendrohronologs Māris Zunde lekcijā “Koksne kā koka, dabas un vēsturisko norišu dienasgrāmata” interesentiem atklās, kā var “lasīt” norises pašā koka organismā un ap to, kā var noskaidrot senāk cirstu koku ģeogrāfisko augšanas rajonu, kā arī koku augšanu ietekmējošo faktoru nozīmīgākās ietekmes kalendāro laiku un tās raksturu. Dendrohronoloģija paver plašas iespējas arheoloģijas un vēstures pētījumos, un zinātnieks lekcijā ļaus šajās iespējās ieskatīties visiem interesentiem.
  • 12. aprīlī Dr. sc. ing. Rihards Vidzickis stāstījumā “Dobto vienkoču vēsturiskās izgatavošanas tehnoloģijas” aptvers dažādu priekšmetu izgatavošanas paņēmienus, palīdzot labāk izprast seno amatnieku prasmes un domāšanas veidu. Uzmanības lokā būs gan vienkoču laivas, siles, maizes abras, piestas un tīnes, gan mazāki priekšmeti, piemēram, karotes. Tiks aplūkoti arī vēsturiskie un tradicionālie amatnieku instrumenti, pieskaroties arī mūsdienu tendencēm.

Savukārt aprīļa beigās plānota diskusija par par ekoloģiskā un ekonomiskā līdzsvara meklējumiem mūsdienās, mēģinot sarežģītās tēmas izpratnē ienest arī līdzības un atšķirības ar senākiem Latvijas vēstures posmiem.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāde “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” veltīta Latvijas svarīgākajam dabas resursam, bez kura nav bijusi iedomājama cilvēka darbība un pasaules izjūta. Izstādē var izzināt katram vēstures laikmetam raksturīgu koka funkcionālo pielietojumu un cilvēka un koka attiecību šķautni. Muzejā aplūkojami unikāli eksponāti, tostarp vissenākie Latvijas teritorijā no koka izgatavotie priekšmeti – unikāli 4000–6000 gadu seni zvejas rīki un iedzīves priekšmeti no Sārnates apmetnes; 16.–18. gs. kokgriezumi no baznīcu kokskulptūru kolekcijas; 18.–19. gs. lauku amatnieku gatavotās mēbeles. Savukārt industriālajam laikmetam un mūsdienām veltītā izstādes sadaļa visreljefāk izceļ dilemmu starp koka izmantošanu un saudzēšanu, kas pastāvējusi gandrīz vienmēr, taču ekstrēmi saasinājās 19. gs.

Izstāde Brīvības bulvārī 32 ir apmeklētājiem atvērta ik dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.30, izņemot pirmdienu, un muzeja plašajās telpās ievērot drošas pārvietošanās nosacījumus ir pavisam vienkārši. Epidemioloģisko nosacījumu dēļ pašlaik nepieciešams derīgs Covid-19 sertifikāts un medicīniskā sejas maska.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU