Citi aptaujā augstāk novērtētie nozares darbības aspekti ir: Latvijā strādājošās apdrošināšanas sabiedrības kopumā ir drošas un stabilas (58%) un apdrošināšanas jomas uzņēmumi kopumā veiksmīgi attīstās (57%). Taču ir arī zemāk novērtēti darbības aspekti, tā vien ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas sabiedrības ir inovatīvas (26%) un atbalsta sabiedrībai nozīmīgus projektus, nodarbojas ar labdarību (25%).
“Ir labi, bet mums ir, kur augt – tā es īsumā vērtētu pētījuma rezultātus. Palēnām uzticība apdrošinātājiem un viņu pakalpojumiem palielinās, tas ir labi. Tomēr vienlaikus ir arī nopietna viela pārdomām, piemēram, kādēļ tik zemu ir novērtēta nozares inovāciju spēja, kaut gan realitātē pastāvīgi tiek ieviesti uzlabojumi, attīstās gan pakalpojumi, gan saziņas kanāli,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Pieprasītākie – attālinātie pakalpojuma saņemšanas veidi
Pētījums apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir atvērti e-pakalpojumu izmantošanai, tai skaitā arī apdrošināšanas jomā. 91% no aptaujātajiem ir atzinuši, ka apdrošināšanas līguma noslēgšanai izmanto attālinātos kanālus – 63% apdrošinātāja mājaslapu un 28% e-pastu. Salīdzinot ar 2019. gadu, tā ir nemainīga klientu daļa, nedaudz tikai samazinājusies mājaslapas, bet pieaugusi e-pasta popularitāte.
“Šī tendence, ko nodrošina gan interneta pieejamība Latvijā, gan apdrošinātāju pakalpojumu attīstības līmenis, gan Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši labās digitālās prasmes, mums visiem reāli palīdzēja pandēmijas sākumā. No citu valstu apdrošinātājiem dzirdējām bēdu stāstus par to, kā pandēmijas sākumā biroju un filiāļu aizvēršanās nopietni ietekmēja nozari. Latvijā, par laimi, bijām jau pietiekami attīstījuši digitālos pakalpojumu sniegšanas kanālus, kā arī iedzīvotāji prata tos izmantot, lai šī nebūtu nopietna problēma,” stāsta J. Abāšins.
Taču joprojām ir pietiekami liela daļa iedzīvotāju, kas apdrošinātāju pakalpojumus labprāt saņemtu klātienē – to atzinuši 28% aptaujāto. Klātienes konsultāciju potenciālo saņēmēju loks, salīdzinot ar 2019. gadu, ir samazinājies no 34% uz 28%, ko noteikti ietekmējusi pēdējo divu gadu piespiedu attālinātā dzīve. Mazāk populāri apdrošināšanas polises iegādes kanāli ir apdrošināšanas aģents vai brokeris, ko labprāt izmanto 22% aptaujāto.
Svarīgākais faktors joprojām ir cena
Svarīgākais faktors, pēc kā aptaujātie iedzīvotāji izvēlas apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju, joprojām ir cena, kas ir svarīga kopumā 79% aptaujāto, un tas nav būtiski mainījies kopš 2019. gada. Nākamie svarīgie faktori ir līguma noteikumi (60%) un apdrošinātāja reputācija (55%).
“Skaidrs, ka pakalpojuma cena ir ļoti svarīga, taču ir arī ļoti būtiski, kādu risku segumu klients izvēlas. Tas tieši ietekmē, kādu palīdzību viņš saņems no apdrošinātāja un cik apmierināts kopumā būs ar sniegto pakalpojumu. Piemēram, vislētākajā KASKO polisē automašīnas stikla saplīšana un nomaiņa varētu būt izņēmums. Klients nopērk polisi un ir pārliecināts, ka ir pasargāts nelaimes gadījumā, bet beigās izrādās, ka konkrētais risks nav iekļauts. Tad nelaimīgi ir visi – gan klients, jo maksā divreiz, gan apdrošinātājs, jo cieš viņa reputācija un klients domā, ka apdrošinātājs kaut ko ļaunprātīgi nemaksā. Tādēļ ir ļoti svarīgi pirms polises iegādes saprast savas vajadzības un riskus, un tikai tad piemeklēt tiem izdevīgāko polisi,” iesaka J. Abāšins.
