Latvija uzskata, ka vietējiem apstākļiem īpaši labvēlīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības metodes SEG izmešu apjoma samazināšanai un oglekļa piesaistes palielināšanai ir apmežošana un agromežsaimniecība, jo mežs veido oglekļa krājuma pieaugumu gan ar dzīvo, gan atmirušo biomasu. Tāpat šos mērķus palīdzēs sasniegt bioloģiskā lauksaimniecība, starpkultūras, pasējas augi, kurus izmanto kā zaļmēslojumu, tādejādi palielinot augsnes organiskā oglekļa saturu un veicinot bioloģiskās daudzveidības palielināšanos, u.c. metodes.
ZM valsts sekretārs R. Kronbergs padomē uzsvēra: “Tajā pašā laikā mēs arvien norādām, ka lauksaimniecības primārajam mērķim ir jābūt lauksaimniecības produktu ražošanai, lai ikdienā nodrošinātu iedzīvotājus ar drošu un kvalitatīvu pārtiku plašā sortimentā par konkurētspējīgām cenām.”
Latvija, līdzīgi kā vairākas citas mūsu reģiona valstis, uzsvēra, ka, ieviešot oglekļsaistīgu lauksaimniecību, jāņem vērā dalībvalstu reģionālās un ģeogrāfiskās atšķirības un saimniecību specifika – lielo atšķirību dēļ visām ES valstīm nedrīkst piemērot vienotus nosacījumus un ierobežojumus, ir nepieciešama vienkārša un uzticama oglekļa sertifikācijas sistēma. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē dalībvalstis vienojās par kopēju darbu šā jautājuma risināšanā.
Kā zināms, lai ES līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, ir svarīgi veicināt oglekļa piesaisti. Eiropas Komisija 2021. gada decembrī publicēja paziņojumu par ilgtspējīgiem oglekļa cikliem, lai motivētu lauksaimniekus un mežsaimniekus īstenot ilgtspējīgu oglekļa piesaistes praksi.
ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālo sanāksmi Strasbūrā rīkoja Francijas prezidentūra ES Padomē.
