Covid-19 vīrusa izplatība un ar tā ierobežošanu saistītie epidemioloģiskās drošības pasākumi turpina ietekmēt iedzīvotājus, uzņēmumus, nozares un ekonomiku kopumā. Pērn oktobrī un novembrī ieviestie ierobežojumi smagāk ietekmēja nozares, kas saistītas ar cilvēku pulcēšanos un apkalpošanu – galvenokārt mazumtirdzniecību, izmitināšanu un ēdināšanu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozares. Savukārt straujais energoresursu cenu kāpums pagājušā gada oktobrī un novembrī piebremzēja apstrādes rūpniecības pieaugumu.
“Covid-19 pandēmija mūsu ikdienu ietekmē jau gandrīz divus gadus. Ja sākumā šķita, ka vīrusa izplatība būs īslaicīga un tā apturēšanai efektīvākais risinājums ir stingri ierobežojumi, tad, ejot laikam, ir skaidrs, ka mums ar šo vīrusu ir jāspēj sadzīvot ikdienā. Laikā, kad gandrīz visi darbspējas vecuma iedzīvotāji ir vakcinējušies, no epidēmijas ierobežošanas viedokļa mums vairāk ir jākoncentrējas uz gados vecākiem cilvēkiem, kuri ir daudz vairāk pakļauti riskam, nevis uz ekonomisko aktivitāšu ierobežošanu. Valsts sniegtais atbalsts komersantiem šajos divos gados ir palīdzējis saglabāt uzņēmuma kapacitāti arī darbības ierobežojumu laikā, taču tas nevar turpināties ilgstoši un ir jāļauj uzņēmumiem strādāt. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst arī par citiem izaicinājumiem. Energoresursu cenu krīzē mēs esam atraduši veidus, kā īstermiņā palīdzēt gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Savukārt uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes celšanai ministrija aktīvi strādā pie atbalsta programmām un instrumentiem cilvēkkapitāla, inovāciju, digitalizācijas, energoefektivitātes un citās jomās, kas stiprinās ekonomikas izaugsmes potenciālu vidējā termiņā”, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Neskatoties uz augstajām energoresursu cenām, kas, visticamāk, saglabāsies arī tuvākajos mēnešos, problēmām globālajās piegāžu ķēdēs un neskaidrībām par pandēmijas tālāko gaitu, prognozējams, ka arī šogad ekonomika turpinās augt.
Darba samaksas kāpums un labvēlīga situācija darba tirgū veicinās privātā patēriņa pieaugumu. Investīciju apjomu kāpumu lielā mērā ietekmēs publiskais finansējums - Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kā arī jaunā ES fondu plānošanas perioda uzsākšana stimulēs ieguldījumus būvniecībā, mašīnās un iekārtās, kā arī intelektuālā īpašuma produktos. Savukārt ekonomikas izaugsme galvenajos Latvijas eksporta tirgos pozitīvi ietekmēs eksportētājus. Ekonomikas izaugsme kopumā 2022. gadā ir prognozēta ap 5% apmērā. Covid-19 vīrusa tālākā izplatība var samazināt ekonomikas pieauguma tempu, bet ne apturēt izaugsmi ilgtermiņā.
