DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. janvārī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Pētnieki meklē risinājumus ūdeņu kvalitātes uzlabošanai

Publicitātes foto

Lai ilgtermiņā uzlabotu ūdens kvalitāti aptuveni 30% Latvijas riska ūdensobjektu, VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kopā ar partneriem no 19 organizācijām jau divus gadus strādā kopīgā Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētajā projektā “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GoodWater IP).

Lai arī projekts tiks īstenots līdz 2027. gada 31. decembrim, jau tagad izdarīts daudz. “Pirmo reizi Latvijas vēsturē pilnībā nokartētas Aģes upe, Mergupe, Zaņas un Auces upes, apsekojot tās visā garumā un novērtējot to piemērotību dažādām zivju sugām. Četru upju un Saukas ezera pietekās tiek veikts monitorings, lai atrastu augu barības vielu – slāpekļa un fosfora – lielāko apjomu rašanās vietas. Tuvākajā laikā tiks īstenoti jau praktiski pasākumi Aģes un Toras upju stāvokļa uzlabošanai,” stāsta Linda Fībiga, LVĢMC speciāliste un GoodWater IP projekta vadītāja.

Virszemes ūdeņi ir nozīmīga ekosistēmas daļa, un to kvalitāte var ietekmēt ne tikai attiecīgo sateces baseinu, bet arī ar ūdeņiem saistīto resursu kvalitāti, kā arī plašāku ūdeņu (pazemes, arī jūras) kvalitāti. Virszemes ūdeņu kvalitāti Latvijā visvairāk ietekmē divi faktori – augu barības vielu ieplūde ūdeņos un dažādi pārveidojumi. Augu barības vielas ūdeņos ieplūst ar notekūdeņiem un notecēm no lauksaimniecības un mežu teritorijām, un tas veicina ūdensteču un ūdenstilpju aizaugšanu. Dažādi pārveidojumi (aizsprosti, ostas, krastu nostiprinājumi u.c.) maina ūdeņu dabisko režīmu, tādējādi ietekmējot arī dabiskās dzīvotnes.

“Vislielākais gandarījums, ka LIFE GoodWater IP projektā iesaistās pašvaldības. Piemēram, Jelgavas novada pašvaldība kļuvusi par LIFE GoodWater IP projekta partneri un projekta ietvaros būvēs jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Nākotnes ciemā. Tukuma novada pašvaldībā esošajā Engures ciemā veikts pētījums un sagatavots novērtējums par decentralizēto kanalizācijas sistēmu ietekmi uz apkārtējo vidi un līdzcilvēkiem, izveidots decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs, novērtēti Engures ciema centralizēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības rādītāji, kā arī veikts Engures iedzīvotāju un tūristu skaita monitorings. Pētījuma ietvaros tika izveidots Engures ciema gruntsūdeņu hidroģeoloģiskais modelis, kurā redzami gruntsūdeņu līmeņi un plūsmas virzieni, atspoguļojot ietekmētās teritorijas. Šis modelis drīzumā būs pieejams arī citām pašvaldībām kā plānošanas rīks dažādu lēmumu pieņemšanai decentralizēto sistēmu apsaimniekošanai, ” papildina Linda Fībiga.

Viens no veiksmīgas projekta īstenošanas priekšnoteikumiem ir cieša sadarbība gan starp partneriem, gan iedzīvotājiem, ko projekta īstenošanas gaitā plānots stiprināt.

Par LVĢMC

LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU