DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. janvārī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

VNĪ 2021. gadā samazinājusi valstij piederošo degradēto būvju skaitu par 43 būvēm, pārņēmusi 32 jaunus graustus

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Publicitātes foto

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2021. gadā mērķtiecīgi samazinājusi savā portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 43 ēkām - 35 pārdotas, dodot tām jaunas attīstības iespējas, 2 nodotas attīstībai pašvaldībām, 2 būves demontētas (Rīgā, Rūdolfa ielā 5 un “Rauziņas” Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā), 3 ēkas atjaunotas, novēršot to degradācijas pazīmes un saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu, viena dzēsta no Valsts zemes dienesta kadastra. Vienlaikus VNĪ pērn saņēma pārvaldībā vairākus desmitus īpašumu, kuru sastāvā ir 32 grausti, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viens no VNĪ darbības izaicinājumiem ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis nākotnē – vērtīgo valsts īpašumu saglabāšana un attīstība, kas ļautu izveidot ilgtspējīgus birojus valsts pārvaldes vajadzībām. “Lielākā daļa valsts pārvaldei nederīgo īpašumu tiek virzīti pārdošanai par ekonomiski pamatojamu cenu, daļa nodošanai citiem valdītājiem, daļa –kultūrvēsturiskie objekti, kas valsts pārvaldei ilgtermiņā ir nepieciešami, tiek atjaunoti. Pērn to vidū bija “Saktas” māja Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Iekšējā drošības biroja mājvieta K. Valdemāra ielā 1A, Rīgā un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēka Daugavpilī. Pārdošanā gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanai – mūsdienīgu un ilgtspējīgu biroju izveidei valsts iestādēm, kas rada publisko izmaksu ietaupījumu ilgtermiņā un sekmē valsts pārvaldes efektivitāti,” norāda A. Vārna.

VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs – VNĪ pārvaldībā ik gadu nonāk virkne ministriju valdījumā esošu īpašumu, kam nav rasts pielietojums publisko funkciju nodrošināšanai, likvidētas mācību iestādes reģionos, kas savu darbību pārtraukušas, bezsaimnieka manta un likvidētu uzņēmumu īpašumi. Lielākajā daļā gadījumu šo īpašumu sastāvā ir sliktā tehniskā stāvoklī esošas būves, arī daļēji un pilnībā sagruvušas ēkas. Saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju, īpašumiem nonākot VNĪ pārvaldībā, tiek novērtēts katra īpašuma stāvoklis, veikta iestāžu aptauja, apzinot iespējas to izmantot valsts pārvaldes vajadzībām un izskatīti īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenāriji.

Mērķtiecīgas VNĪ darbības rezultātā kopš 2018. gada sākuma, kad VNĪ portfelī bija ap 200 kapitālsabiedrībai nodotu degradētu būvju (A un B kategorijas graustu), degradēto īpašumu skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi – no šobrīd VNĪ pārvaldībā esošajiem 13% no Latvijas valsts īpašumiem, patlaban 96 ir degradēti (ar A un B kategorijas grausta statusu), no tiem – 14 Rīgā, t.i., no visiem 1169 Rīgas graustiem (Grausti.Riga.lv vietnē iekļautajiem objektiem), VNĪ pārvaldībā ir ap 1,2%.

Ilgtermiņā valstij neizmantoto īpašumu uzturēšana ir dārga. Racionāli un saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās tad, kad ir skaidrs to pielietošanas saturs un vajadzības. VNĪ pārvalda ēkas, taču par šo ēku pielietojumu lemj attiecīgās nozares lietotāji, tādēļ uzņēmuma pārvaldībā ir vairākas publiskās funkcijas nodrošināšanai domātas ēkas, kas savu pielietojumu vēl gaida, no kurām redzamākie piemēri ir Tetera nams Brīvības ielā 61, Rīgā un ēka Pils laukumā 2, Rīgā, kas rezervēta kultūras funkcijai un Mežotnes pils. Gaidot nozares lēmumu par to turpmāko pielietojumu, VNĪ tās turpina uzturēt, lai novērstu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI