DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. janvārī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības
3
3

Alsviķos pirmizrāde filmai par Jāni Gresti

Publicitātes Foto

Aizvadītajā gadā apritēja 145 gadi pedagogam, muzeju darbiniekam un literātam Jānim Grestem, kura bērnība, pirmie skolas gadi un darba gaitu sākums aizritēja Alūksnes pusē. Ar Alūksnes un arī Valmieras novada pašvaldību līdzfinansējumu ir tapusi videofilma “Pret sienu tik ar pauri…”, kuras pirmizrāde notiks 5. februārī pulksten 13.00 Alsviķu kultūras namā.

Filmas autori Jānis Polis un Vilnis Blūms to veidojuši kā ceļojumu pa Jāņa Grestes dzīves un darba vietām. Filma sastāv no divām daļām un ir divas stundas ilga.

 Liels paldies abiem filmas autoriem par šo apjomīgo un nozīmīgo darbu. Videofilmā iekļauti vēsturiski fakti un sarunas ar Grestes personības pētniekiem un viņa piemiņas uzturētājiem. Filmas tapšanas laikā apciemotas vairākas Grestes dzīves un darba vietas, kur notikusi filmēšana – Valmiera, Lielvārde, Smiltene, Jelgava, Jēkabpils, Rembate, Ērgļi, Irši, Rauna, Vecpiebalga. Videokadros iemūžinātas ar Grestes dzīvi saistītās vietas arī Alūksnē, Alsviķu pagastā, Jaunalūksnes pagasta Bejā. Filmas autori iecerējuši arī trešo daļu, kas būtu veltīta Grestes dzīves un darba Rīgas posmam. Uz filmas pirmizrādi aicināti tās tapšanas procesā iesaistītie cilvēki, arī Grestes tuvinieki, pasākuma ievadā notiks saruna ar filmas autoriem," uzsver Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.

=Filmas pirmizrādes apmeklējumam lūdzam iepriekš pieteikties līdz 1. februārim pa tālruni 28330421. Pasākuma apmeklētājiem būs jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts un personu apliecinošs dokuments.

Jānis Greste dzimis Smiltenes pagastā skolotāja Jēkaba Grestes ģimenē, bet viņa bērnība aizritējusi Alsviķos, kur viņš mācījies Alsviķu pagastskolā (t. s. Ķemeru skolā). J. Greste pedagoģiju apguvis Pēterburgas skolotāju institūtā, strādājis par skolotāju Valmierā, Rīgā, arī Bejas pagastskolā u.c. Bijis viens no celmlaužiem pedagoģisko zinātņu veidošanā. Strādājis Latvijas Zemes bagātību pētīšanas institūtā, Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtā. Dibinājis Latvijas skolotāju savienības pedagoģisko muzeju, Latvijas Derīgo izrakteņu muzeju. Publicējis rakstus par pedagoģijas jautājumiem, Latvijas derīgiem izrakteņiem, atmiņas par Rūdolfu Blaumani.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU