Saņemtie priekšlikumi kultūras, tūrisma un uzņēmējdarbības, valodas, pētniecības, izglītības, kopienas kapacitātes un citās jomās tiks apkopoti un izmantoti Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna sagatavošanai. Visaktīvāk “ideju talkā” piedalījušies Sēlijas, Kurzemes un Latgales pārstāvji.
Kultūras ministra ārštata padomnieks kultūrpolitikas īstenošanas jautājumos Valts Ernšreits par šī brīža “ideju talkas” rezultātiem stāsta: “Dalība ideju talkā bijusi ļoti aktīva, kas arī bija sagaidāms. Novadu savdabība, tās saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm ir jautājums, kas, šķiet, skar ikvienu, lai gan ne visi mēs par to ikdienā aizdomājamies. Tāpēc šī ideju talka nav bijusi tikai līdzeklis, lai iegūtu idejas Vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānam, tā kalpojusi arī kā rosinājums pašiem apzināt sava novada vērtības, iespējas un darāmo to saglabāšanai un arī tam, lai ļautu tās iepazīt citiem.”
No šodienas, 18. janvāra, līdz 26. janvārim notiks tiešsaistes semināri, kuros interesenti tiks iepazīstināti ar likuma plāna mērķiem, kā arī aicināti sniegt savas idejas plāna izstrādē. Katrs seminārs veltīts noteiktai vēsturiskajai zemei: 18. janvārī – Zemgalei, 20. janvārī – Sēlijai, 21. janvārī – Latgalei, 25. janvārī – Kurzemei, 26. janvārī – Vidzemei un Rīgai.
Ņemot vērā lielo atsaucību un interesi, priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādei iespējams iesniegt vēl laikā līdz 31. janvārim, kamēr norisinās tiešsaistes semināri, aizpildot anketu ŠEIT. Anketa sastāv no trim daļām – paša priekšlikuma vai ieceres, ziņām par tās īstenošanu un informācijas par pieteicēju (lai plāna veidotāji nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un precizēt anketā norādīto informāciju).
2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais Latviešu vēsturisko zemju likums, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
