Ministrs Plešs: “Nav šaubu, ka klimata pārmaiņas un to radītās sekas arī Latvijā izjutīsim arvien biežāk, turklāt tās jau ietekmē ne vien apkārtējās vides, bet arī cilvēku dzīves kvalitāti un tautsaimniecības attīstību. Lai stātos pretī šim ne būt ne vieglajam izaicinājumam, pie viena galda esmu aicinājis nozares pārstāvjus, un, meklējot risinājumus diskusiju ceļā, spēsim nonākt pie kopsaucēja, kas sekmēs mūsu valsts centienus iegrožot klimata draudus un veicinās taisnīgu, efektīvu un mūsdienīgu pāreju uz dabai un cilvēkam draudzīgāku saimniekošanu.”
Ņemot vērā, ka klimata politika un ar to saistīto jautājumu risināšana kļūst arvien nozīmīgāka ne vien Latvijas, bet arī visas Eiropas līmenī, ir nepieciešams laikmetam un mūsdienu izaicinājumiem atbilstošs tiesiskais ietvars, lai kā mazinātu klimata pārmaiņu nelabvēlīgās sekas, tā veicinātu pilnvērtīgu pielāgošanos tām.
Likuma mērķis ir klimata pārmaiņu ierobežošana un klimatnoturīguma veicināšana Latvijā, lai sasniegtu klimatneitralitāti ne vēlāk kā 2050. gadā, pēc tam noturot un cenšoties panākt negatīvu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju bilanci. Likumprojektā izveidota atsevišķa nodaļa par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas veicinās Latvijas klimatnoturības mērķu sasniegšanu.
Pašreiz spēkā esošais likums “Par piesārņojumu” aptver daudzas jomas, tostarp piesārņojuma novēršanu, gaisa aizsardzību, klimata pārmaiņu politiku un piesārņotu vietu sanāciju. Jaunā Klimata likuma būtība ir pilnveidot klimata pārmaiņu politikas jomas juridisko pamatu, izveidojot regulējumu, kas noteiktu visus klimata politikas nosacījumus vienuviet.
Jāatzīmē, ka likumprojektā tiek ietvertas arī jaunas normas, piemēram, attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai pilnveidotu esošo klimata politikas regulējumu, turklāt ir pieņemts lēmums atsevišķi izdalīt tādas jomas kā vides aizsardzības un klimata pārmaiņas, lai tādējādi uzlabotu normu skaidrību un piemērošanu, kā arī atvieglotu to interpretēšanu.
Tāpat likumprojekts paredz nozarēm saistošu mērķu noteikšanu, lai veicinātu visu nozaru iesaisti kopējo SEG emisiju samazināšanā un konkrētu pasākumu īstenošanā.
Kā ziņots iepriekš, klimata mērķu sasniegšana ir izteikti horizontāls jautājums, kas prasa teju visu iesaistīto pušu līdzdalību, tādēļ ministrs Plešs 2021. gada nogalē izveidoja klimata politikas sarunu apaļo galdu, lai veicinātu diskusijas par klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu ar nevalstiskajām organizācijām, nozaru pārstāvjiem, pašvaldībām un valsts institūcijām.
Nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji norādījuši, ka šāda veida forums ir ļoti svarīgs, lai meklētu ilgtermiņa risinājumus klimata jautājumiem un pauda gatavību iesaistīties padziļinātās diskusijās. Tāpat NVO pārstāvji uzsvēruši caurskatāma procesa, sabiedrības iesaistīšanas un izglītošanas, kā arī zinātnes nozīme klimata politikas veidošanā.
