Šogad pirmajā NATO Militārajā komitejā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš bruņoto spēku komandieriem sniedza ieskatu jūnijā plānotā NATO samita Madridē norisi un prioritātēm, īpašu vērību pievēršot sadarbības nozīmīgumam starp politisko un militāro līmeni.
Sanāksmi vadīja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers (Rob Bauer). Sesijās kopā ar 30 NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieriem piedalījās arī NATO Eiropas spēku (SACEUR) virspavēlnieks ģenerālis Tods Volters (Tod Wolters) un Sabiedroto Transformācijas pavēlniecības komandieris ģenerālis Filips Lavinjē (Philippe Lavigne).
Sanāksmes laikā Latvijas Bruņoto spēku komandieris tika apstiprināts NATO Militārās komitejas īpašā pārstāvja (dean) amatā, kas paredz nepieciešamības gadījumā aizvietot NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju un pārstāvēt alianses bruņoto spēku komandieru viedokli specifiskos jautājumos.
Militārās komitejas laikā Alianses dalībvalstu komandieri pauda vienotu nostāju, ka Alianses īstenotajiem atturēšanas un aizsardzības pasākumiem jābūt proaktīviem, vienlaikus uzsverot nepieciešamību operatīvi un elastīgi pielāgoties militārajiem izaicinājumiem. Tāpat tika uzsvērta militārās ekspertīzes nozīme NATO stratēģisko dokumentu izstrādē, kā arī nepieciešamība stiprināt sasaisti starp spēju attīstību un operacionālo plānošanu.
Sanāksmes laikā komandieri saņēma aktuālo informāciju par NATO - Krievijas padomes sanāksmes norisi. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Krievijas agresīvās uzvedības dēļ Eiropā tiek piedzīvota visnokaitētākā drošības situāciju kopš 1945. gada.
Tiekoties ar Gruzijas un Ukrainas bruņoto spēku komandieriem, NATO bruņoto spēku komandieri pārrunāja abu valstu drošības aktualitātes, kā arī notiekošo aizsardzības nozares reformu virzību.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norāda, ka sanāksmes laikā NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieri pauda gatavību sniegt Ukrainai visaptverošu atbalstu: “Šī palīdzība stiprinās ne tikai Ukrainas noturību un pašaizsardzības spējas, bet arī arī raidīs spēcīgu atturēšanas signālu Krievijai.” Tāpat klātesošie pauda nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, veltot atzinīgus vārdus arī Ukrainas īstenotajām aizsardzības nozares reformām.
Bruņoto spēku komandieri atzinīgi novērtēja Gruzijas īstenotās aizsardzības sektora reformas, NATO projekta Gruzijas atbalstam (Substantial NATO-Georgia Package) ieviešanu un Gruzijas ieguldījumu starptautiskajā drošībā, uzsverot: “Laikā, kad tiek testēta Eiroatlantiskā drošība, ir būtiski, ka NATO tuvākie partneri turpina investēt bruņoto spēku attīstībā, kas paver jaunas iespējas gan divpusējai, gan daudzpusējai sadarbībai.”
NATO Militārā komiteja ir augstākā NATO militārā institūcija. Komiteja bruņoto spēku komandieru līmenī tiekas trīs reizes gadā, tādējādi nodrošinot Ziemeļatlantijas Padomei informatīvo atbalstu svarīgos militāros un drošības jautājumos, lai alianse varētu efektīvi reaģēt uz globālajiem drošības izaicinājumiem. Divas Militārās komitejas sanāksmes notiek NATO štābā Briselē, savukārt vienu sanāksmi pēc rotācijas principa organizē kāda no NATO dalībvalstīm. Nākamās sanāksmes plānotas šā gada maijā un septembrī.
