DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. decembrī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Rīgas domes nodala mītus no patiesības par jaunajiem noteikumiem apkurei. Kādas izmaiņas realitātē sagaida rīdziniekus?

Rīgas dome trešdien, 29. decembrī, pieņēma jaunus noteikumus par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu pirmie Rīgas domes saistošie noteikumi pieņemti 2006. gadā, bet 2019. gada versijā jau ir spēkā prasības pret akmeņogļu ierobežojumiem visās pilsētas zonās. Jaunie noteikumi paredz ierobežojumus gāzes un biokurināmā izmantošanā, veicinot pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotu izmantošanu.

Rīgas pašvaldība skaidro, kādos gadījumos rīdziniekiem reāli nāksies saskarties ar tikko pieņemtajiem noteikumiem un kādos gadījumos nekas nemainīsies.

Kam nekas nemainās?

  • Centrālās apkures lietotājiem;
  • Malkas krāšņu īpašniekiem, biomasas kurināmā un gāzes katlu īpašniekiem, kas neplāno un kam nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas.

Kam gaidāmas izmaiņas?

  • Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioriāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.
  • Ja ne centralizētā ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē.
  • Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2025. gada netiks izsniegtas. Atļaujas var izmantot 5 gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2030. gadam.

Ko noteikumi sniedz rīdziniekiem?

  • Skaidrību par pilsētas nākotnes plāniem, kas saskaņoti ar Eiropas un globālo klimata un gaisa piesārņojuma politiku. Laicīgi norādīts, kad jaunas investīcijas nebūs atļautas, tāpēc ne būs nekādu pēkšņu pārsteigumu Eiropā noteikto prasību dēļ.
  • Ceļu uz augstāku gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte ir viens no lielajiem mirstības cēloņiem Rīgā, kuras dēļ zaudējam daudzus veselīgās dzīves gadus.
  • Iespēju pakāpeniski un laicīgi plānot pāreju uz vietējiem energoresursiem, nodrošinot modernu un uzticamu siltumapgādi bez straujām cenu svārstībām, ko rada atkarība no fosilajiem resursiem.

Jaunie noteikumi paredz atvieglojumus vai uzlabo esošo situāciju šādos aspektos:

  • Noteikumi ir elastīgāki attiecībā uz atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums;
  • Siltumapgādes jautājumu komisijai iespējams lemt par jauno avotu uzstādīšanu pēc būtības, izvērtējot tehniski – ekonomiskos rādītājus;
  • Izveidots vienkāršāks siltumapgādes zonējums.

Papildu vides uzlabošanas prasības tiek iezīmētas sekojošās situācijās:

  • Pilsētas mērķu nostiprināšanai klimata pārmaiņu samazināšanā - tiek noteikts laika periods, pēc kura netiks izsniegtas jauna atļaujas fosilajiem kurināmajiem (2025.gada 1.janvāris), iezīmējot pakāpenisku pāreju (atļauja derīga 5 gadus) uz atjaunīgajiem energoresursiem vai pieslēdzoties centralizētās siltumapgādes tīkliem;
  • Par siltuma avotu reģistrēšanu un kontroli (noteikts ar 2020.gada 16.aprīļa Mk noteikumiem Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam 8.2. Sadaļa par plānotajiem pasākumiem 9.punkts un tā apakšpunkti.

Kādos gadījumos tiek piemēroti jaunie noteikumi?

  • Noteikumi neskar malkas krāšņu īpašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu īpašniekus, kas neplāno un kam nav iespēju šobrīd mainīt savas apkures iekārtas, kā arī visus, kas izmanto centrālapkuri;
  • Noteikumi skar tos īpašniekus, kas plāno ieguldīt jaunās apkures iekārtās, nosakot, kuras ilgtermiņa investīcijas atbilst Eiropas Savienības, Latvijas un Rīgas ilgtermiņa plāniem un kuras – neatbilst;
  • Noteikumi tiek piemēroti tajā brīdī, kad nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas. Vienkāršojot - ja ar šādu komisiju iepriekš nav nācies saskarties, tas nebūs nepieciešams arī turpmāk, izņemot lēmumus par apkures nomaiņu, kas aprakstīti zemāk;
  • Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioriāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem. Līdz 2023.gadam iespējams pieteikt jaunas atļaujas dīzeļdegvielas siltuma avotiem, bet līdz 2025. gadam pārējiem fosilajiem kurināmajiem.

Piemēri gadījumiem, kad noteikumi ietekmēs ieguldījumus jaunās apkures iekārtās:

  • Ja plānots ieguldīt, lai veidotu jaunas ar oglēm kurināmas iekārtas – tas nebūs atļauts (tāpat kā līdz šim);
  • Ja plānots ieguldīt, lai ierīkotu jaunu gāzes vai biomasas apkuri zonā, kurā ir pieejams, tehniski ērts un rentabls pieslēgums centralizētajai siltumapgādei – tas pirmajā piesārņojuma zonā nebūs atļauts. Pamatojums – veicot ieguldījumus ir jāprioritizē apkure, kas nerada piesārņojumu lielākajās riska zonās.
  • Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes (līdz 2025. gadam izsniegtas atļaujas, līdz 2030.gadam uzstādīti katli, lietojot tos vidēji līdz 2045.-2050.gadam) apkurē.

Kad katlu nomaiņai nepieciešama Siltumapgādes komisijas atļauja?

Atļauja nepieciešama pirms jaunas siltumenerģijas ražošanas sākšanas vai siltumenerģijas ražošanas veida maiņas. Neattiecas uz iekārtu remontdarbiem. Atļauja nav nepieciešama esošajiem katliem. Tā ir nepieciešama, uzstādot jaunu apkures katlu vai veicot tā nomaiņu.

Kādēļ svarīgi, ka šādas būtiskas izmaksas no 2025. gada netiek ieguldītas neperspektīvos apkures veidos?

Pilsēta ir noteikusi mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebūtu jāveic uzstādīto iekārtu neplānota nomaiņa, paredzēts pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem pakāpeniski.

Kā salīdzinās viena gāzes katla nomaiņa uz jaunu pret pieslēgumiem centrālajai apkurei un siltumsūkņiem?

Pieslēguma izveidošana, siltumsūkņu uzstādīšana var būt lielākas izmaksas, salīdzinot ar dabagāzes katla uzstādīšanu. Ņemot vērā klimata politiku, var paredzēt arī turpmāku dabasgāzes cenu kāpumu nākotnē, tādēļ ekspluatācijas izmaksas, visticamāk, dabasgāzes katliem būs augstākas. Pašvaldība paredz veidot atbalsta instrumentus sadārdzinājumam segšanai iekārtu uzstādīšanai no 2025.gada.

Kādas salīdzinoši ir ierīkošanas un ekspluatācijas izmaksas citām alternatīvām – biomasai, siltumsūkņiem?

Biomasas izmantošana ir ekonomiski rentablākais risinājums, bet dabasgāzes izmaksas līdzvērtīgas ar siltumsūkņu izmaksām. Lai arī tarifs noteikts pirms enerģētiskās krīzes un tas siltumsūkņiem un dabasgāzei ir palielinājies, tās ir līdzvērtīgas arī šobrīd.

https://www.altum.lv/files/tarifi_2019_01_25.pdf

Gadījumos, kad visā mājā ierīkota radiatoru sistēma, kas balstās uz gāzes katlu – ko darīt, kad saplīst katls un tas jāmaina, bet nevēlas mainīt visu sistēmu?

Uzstādot citu siltuma avotu, iespējams izmantot esošos radiatorus un iekšējos tīklus dzīvoklī. Katrs gadījums Siltumapgādes komisijā tiks vērtēts, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus. Izmantojot minētās iespējas izņemt atļauju ātrāk, gāzes katlu nomaiņu var veikt teju līdz 2030. gadam.

Kāpēc nepieciešams pakāpeniski pāriet no fosilajiem energoresursiem uz atjaunīgiem energoresursiem?

  • Samazina gaisa piesārņojumu un situmnīcefekta gāzes;
  • Samazināts fosilo energoresursu imports;
  • Ilgtermiņā ekonomiski rentablāki;
  • Vietēji energoresursi.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU