Jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir aktualizējies un šobrīd Saeimā tiek apspriests jauns likumprojekts. Šajā sakarā mēs patiesības un cieņas garā pret visām iesaistītajām pusēm vēlamies paust mūsu kopīgo nostāju šajā jautājumā.
Romas katoļu Baznīcas Latvijas Bīskapu konference vēlas uzsvērt, ka jebkuram risinājumam Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumā jānodrošina un jāveicina baznīcas primārā mērķa īstenošanu – būt par reliģiskā kulta vietu ar šo dievnamu saistītajām kristīgajām konfesijām.
Tāpat, cienot patiesību, mēs lūdzam pienācīgi atzīt un novērtēt baznīcas vēsturiskos faktus. Konkrēti to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca sākotnēji tika izveidota un uzcelta kā Romas katoļu baznīca 1209. gadā un tāda tā palika līdz brīdim, kad 1524. gadā kļuva par Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnamu.
Vienlaikus, lai kāds arī būtu tās turpmākais juridiskais īpašnieks, lūdzam, lai gan Romas katoļu Baznīca, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca, savstarpēji vienojoties, varētu veikt reliģiskās darbības šajā dievnamā.
Visbeidzot mēs ceram, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca kļūs par kopīgu lūgšanu vietu un arvien izteiksmīgāku kristiešu vienotības un ekumenisma zīmi. Tai vienmēr ir jāpaliek par vienojošu un iekļaujošu ticības Dievam simbolu, par baznīcu, kura vieno nevis šķeļ mūsu tautu. Šai sakarā mēs aicinām mūsu katoļticīgos un visus kristiešus, kuri tic mūsu Kungam Jēzum Kristum, pasaules Pestītājam, nemitīgi darboties un lūgt par kristiešu vienotību mūsu valstī.
Viktors Stulpins, Liepājas bīskaps un Latvijas Bīskapu konferences presidents
Edvards Pavlovskis, Jelgavas bīskaps un Latvijas Bīskapu konferences viceprezidents
Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts
Jānis Bulis, Rēzeknes-Aglonas bīskaps
Andris Kravalis, Rīgas palīgbīskaps
