Uzrunājot samita dalībniekus, Ministru prezidents K. Kariņš uzsvēra: “Ir jāņem vērā sarežģītie un satraucošie reģiona drošības aspekti, ieskaitot situāciju Baltkrievijā un tās hibrīduzbrukums Eiropas Savienības ārējai robežai, Krievijas bruņoto spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežas un Krievijas veidoto enerģētikas krīzi, kā arī pret rietumvalstīm vērstās dezinformācijas kampaņas. Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ir svarīgi saglabāt stingru Eiropas Savienības nostāju, turpināt atbalstīt reformu procesus un Austrumu partnervalstu noturības stiprināšanu. Austrumu partnerības politikai jāsniedz reāli ieguvumi partnervalstu sabiedrībām.”
Ministru prezidents aicināja ES būt pretimnākošai un atsaukties uz Ukrainas, Gruzijas un Moldovas vēlmi padziļināt sadarbību, kā arī pakāpeniski integrējot tās ES iekšējā tirgū. K. Kariņš uzsvēra, ka Austrumu partnerības politika ir sevi pierādījusi kā veiksmīgu, taču ir jāņem vērā, ka valstīm ambīciju līmenis attiecībā uz tuvināšanos ES ir atšķirīgs.
Samitā tika panākta vienošanās par stratēģiskiem politikas nākotnes mērķiem, kā arī kopēju deklarāciju, skaidri demonstrējot ne vien Austrumu partnerības politikas ambīcijas, bet arī savstarpēju atbildību par tās turpināšanu nākotnē.
Austrumu partnerībā šobrīd svarīgi nodrošināt partnervalstu atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, atbalstīt reformu ieviešanu, kā arī stiprināt partnervalstu iekšējo un ārējo noturību, nodrošinot partnervalstu attīstību nākotnē. Samits apliecināja, ka Austrumu partnerības dienaskārtība balstīsies uz reformām, atlabšanu un noturību.
Tā kā Baltkrievijas režīms izlēma dalību Austrumu partnerībā apturēt, Baltkrievijai samitā tika atstāts tukšs krēsls. Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības nemainīgs nozīmīgums Austrumu partnerības politikā tika atkārtoti apliecināts 12. decembrī, ES dalībvalstu ārlietu ministriem tiekoties ar Baltkrievijas opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
