Latvijas valsts viedoklis ir ļoti skaidrs. Tā nosodījusi un nosoda Otrā pasaules kara laikā pret ebrejiem vērsto holokaustu un tos Latvijas pilsoņus, kuri piedalījās holokausta īstenošanā. Taču leģionāru saistīšana ar holokaustu, uzveļot viņiem kolektīvu atbildību par noziegumiem, ir nepieņemama. Leģionāri paši bija upuri, kuri, pretēji visām starptautiskajām tiesībām, tika iesaistīti karadarbībā nacionālsociālistiskās Vācijas pusē.
“Šis ir viens no pārprasta politkorektuma piemēriem, kas pēc būtības pielīdzināms daudzskaitlīgajiem vēstures pārrakstīšanas mēģinājumiem vairāk nekā 50 gadu periodā pirms 1991. gada,” komentējot iespējamo pieminekļa pārvietošanu vērš uzmanību kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Kultūras ministrija norāda, ka vēršanās pret tēlnieka Kristapa Gulbja radīto pieminekli latviešu leģionāriem Zedelgeimā, to pārvietojot vai iznīcinot, būtu rupja rīcība pret Latvijas Okupācijas muzeja darbību, kas vērsta uz Latvijas vēstures atceri, skaidrošanu un piemiņu.
2018. gada septembrī Beļģijas pilsētā Zedelgemā tika uzstādīts un atklāts piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai,” kas ir veltīts 12 000 latviešu leģionāru, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas. Kā skaidrojis pieminekļa autors tēlnieks K.Gulbis – pieminekli veidojošās bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.
