Iepriekšējā Autoceļu padomes sēdē pērn tika apstiprināta Valsts autoceļu attīstības stratēģija 2020.-2040. gadam, kas vēlāk akceptēta Ministru kabinetā, un jau šobrīd norisinās praktiski darbi šīs stratēģijas īstenošanā. Līdz ar to nākamais solis ir vidēja termiņa programma reģionālo autoceļu sakārtošanai.
“Reģionālo autoceļu atjaunošana ir nozīmīga ne vien iedzīvotāju ērtas pārvietošanās nodrošināšanai starp novadu centriem, bet arī teritoriju attīstībai un uzņēmēju spējai veidot jaunas darba vietas,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam noteic skaidrus kritērijus lēmumu pieņemšanā par valsts reģionālo autoceļu attīstību, lai investīcijas un iecerētie darbi būtu paredzami vairāku gadu termiņā un autoceļu infrastruktūras būvniecība noritētu pārdomāti.
Aizvadītās divas būvdarbu sezonas bijušas labākās kopš valsts neatkarības atjaunošanas, tieši pateicoties mērķtiecīgai līdzekļu ieguldīšanai valsts autoceļos. Līdz ar to ir izdevies ievērojami samazināt sliktā stāvoklī esošo reģionālo ceļu īpatsvaru. “Turpinot ceļu sakārtošanu, loģisks solis ir mērķtiecīga plānošana, lai izvirzītu darbu prioritātes un attiecīgi paredzētu valsts finansējumu reģionālo ceļu atjaunošanai,” saka ministrs.
Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 km kopgarumā, tai skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu. Jau nākamā gada budžetā Satiksmes ministrijai piešķirti papildus 57,7 miljoni eiro, kas tiks investēti reģionālo ceļu būvniecībā. Par šiem līdzekļiem plānoti autoceļu pārbūves darbi aptuveni 280 km garumā visā Latvijā. Savukārt 2021.-2023. gadā investīcijas no valsts budžeta paredzētas pusei no šajā plānā identificētajiem valsts reģionālajiem autoceļiem. Kopumā papildu nepieciešamais finansējums kvalitatīva valsts reģionālo autoceļu tīkla veidošanai līdz 2027. gadam ir 358 miljoni eiro.
Plānojot primāri atjaunojamos reģionālo ceļu posmus, tiks ņemta vērā satiksmes intensitāte, konkrētā ceļa loma pārrobežu savienojumu nodrošināšanā, bet visbūtiskāk – vai šie ceļu posmi savieno valstspilsētas, vai novadu administratīvos centrus savā starpā.
Pirmie praktiskie darbi plāna ieviešanā sāksies jau nākamajā gadā, kad ieguldījumi plānoti reģionālajos autoceļos 202km garumā. Tajā skaitā nākamajā ceļu būves sezonā sāks atjaunot reģionālā autoceļa P4 Rīga-Ērgļi posmu līdz Ropažu pagriezienam, ceļu P105 Butnāri-Saldus-Ezere gandrīz 19 kilometru garumā, kā arī P37 Pļaviņas-Madona-Gulbene 17 kilometru garumā.
Līdz šim reģionālo autoceļu attīstības plāns pārrunāts ar ieinteresētajām pusēm Satiksmes ministrijas organizētā tematiskā domnīcā, kā arī ar pašvaldību vadītājiem – plānošanas reģionu sanāksmēs, savukārt nākamais solis ir informatīvā ziņojuma virzīšana izskatīšanai Ministru kabinetā.
Par Autoceļu padomi:
Autoceļu padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu autoceļu jomā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un laikus atjaunotu autoceļu tīklu valstī.
