DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. novembrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

FM: Globālās izaugsmes atjaunošanās un atbalsta pasākumi trešajā ceturksnī nodrošinājuši 5,1% Latvijas ekonomikas izaugsmi

Latvijas ekonomikai turpinot atgūties no Covid-19 mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotie dati. Tas ir par 0,3 procentpunktiem straujāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotais IKP ātrais novērtējums. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 0,6%, kas ir salīdzinoši mērens ekonomiskās izaugsmes temps.       

Lielāko devumu ekonomikas izaugsmē salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni nodrošināja tirdzniecības nozare, kas palielinājās par 7,8%, un būtiska loma bija arī finanšu pakalpojumu nozares pieaugumam par 41,7% un apstrādes rūpniecības kāpumam par 7,9%. Apstrādes rūpniecība turpina ļoti veiksmīgi izmantot ārējos tirgos augošo pieprasījumu, pasaules ekonomikai pārvarot Covid-19 krīzi, un nozares izaugsmi stabili nodrošina lielākā apakšnozare – kokrūpniecība. Strauji aug arī ķīmisko produktu, mēbeļu un gatavo metālizstrādājumu ražošana. Pieaugot nozares finansējumam, ļoti straujš kāpums saglabājies arī veselības nozarē, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni augusi par 19,8%. No pagājušā gada zemā līmeņa nedaudz atguvušās arī transporta un komercpakalpojumu nozares, uzrādot attiecīgi 5,4% un 6,0% pieaugumu pret 2020. gada trešo ceturksni.

Tajā pašā laikā kritiska situācija saglabājas izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, kur vasarā bija saglabājušies plašāki darbības ierobežojumi nekā pirms gada un neveidojās arī Baltijas tūrisma burbulis, kā tas bija 2020. gada vasarā. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares apjomi saglabājās pagājušā gada trešā ceturkšņa līmenī, nelielajam vietējo tūristu skaita pieaugumam nespējot kompensēt ārvalstu viesu skaita kritumu, kā arī saglabājoties daļai ierobežojumu ēdināšanas biznesā. Savukārt mākslas, izklaides un atpūtas nozare salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni piedzīvoja 4,8% kritumu. Samazinājums trešajā ceturksnī bijis arī lauksaimniecības un būvniecības nozarēs, kuras ietekmējuši zemāki ražas apjomi un būvniecībā objektu skaita samazinājums vienlaikus ar būvniecības izmaksu kāpumu.

Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā Latvijas ekonomika par 5,2% pārsniegusi 2020. gada attiecīgā perioda līmeni, krīzi pārvarot daudz straujāk nekā tika sagaidīts vēl gada pirmajā pusē. To nodrošinājusi gan labvēlīgā situācija ārējos tirgos, gan apjomīgie ekonomikas atbalsta pasākumi, saglabājot uzņēmumus un darba vietas un sniedzot atbalstu krīzes visvairāk skartajām iedzīvotāju grupām.

Taču ceturtajā ceturksnī līdz ar Covid-19 straujo izplatību un jau oktobra sākumā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem ekonomikas izaugsme jau atkal ir sabremzējusies un atkal ir būtiski pieauguši izaugsmes negatīvie riski. Lai gan pēdējo mēnešu laikā ir izdevies krasi paaugstināt iedzīvotāju kopējo vakcinācijas līmeni, salīdzinoši zems līmenis joprojām saglabājas smagas saslimstības riskam visvairāk pakļautajās izdzīvotāju grupās, kur šobrīd jau strauji aug balsta vakcinācijas nepieciešamība. Vienlaikus neskaidrība par epidemioloģiskās situācijas tālāku attīstību ir tikai pieaugusi, īpaši saistībā ar tikko atklāto jauno vīrusa paveidu.

Lai gan darba samaksas un kopējo iedzīvotāju ienākumu pieaugums arī visā Covid-19 krīzes laikā bijis spēcīgs, patēriņa pieaugumu Latvijā turpina ierobežot pakalpojumu nozarēm noteiktie ierobežojumi, kamēr zemāko ienākumu grupās pirktspēju jau būtiski mazinājis patēriņa cenu kāpums. Tajā pašā laikā riski pašlaik aug arī ražošanas nozarēm, pēdējo mēnešu laikā strauji kāpjot gan ražotāju cenām, gan būvniecības izmaksām, īpaši būvniecības materiālu izmaksām, ko nosaka gan energoresursu cenu straujais pieaugums pasaules biržās, gan joprojām pastāvošie piegāžu ķēžu traucējumi.

Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Latvijā pēdējos mēnešos ir pasliktinājies, novembrī noslīdot līdz zemākajam rādītājam kopš šā gada aprīļa. Eiropā kopumā gan noskaņojuma rādītāji saglabājas tuvu vasarā sasniegtajam rekordaugstajam līmenim, pieprasījums ārējos tirgos joprojām ir augsts un ekonomikas izaugsme saglabājas spēcīga, taču lielu daļu Eiropas valstu jau ir skāruši visai spēcīgi Covid-19 uzliesmojumi, un atsevišķās valstīs jau ir ieviesti stingri pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai. Pagaidām nav pamata prognozēm, ka pašreizējais Covid-19 pieaugums varētu būtiski pasliktināt ekonomikas izaugsmes perspektīvas, jo gan Eiropā, gan Latvijā ekonomika jau ir salīdzinoši labi pārvarējusi iepriekšējos uzliesmojumus, taču ieilgusī nenoteiktība arī neļauj sagaidīt tālāku strauju ekonomisko izaugsmi.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Ārkārtējā situācija, kas tika izsludināta, lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, ir noslēgusies. No 1. marta iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības pasākumi un ierobežojumi ir apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU