DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. novembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Rosina Latvijā veidot visaptverošu Sudraba rīcībpolitiku

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Demogrāfiskās izmaiņas, sabiedrībai novecojot, pieprasa ekonomikas transformēšanos, tādēļ 1. decembrī Somijā tiks prezentēts rīcības plāns Sudraba ekonomikas veicināšanai Baltijas jūras reģionā.

Plānu izstrādājuši zinātnieki un uzņēmējdarbības organizācijas no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Somijas, Igaunijas un Krievijas starptautiskā projektā «Atbalsts viedās specializācijas pieejai Sudraba ekonomikā reģionālās inovāciju kapacitātes paaugstināšanai un ilgtspējīgai izaugsmei». Latviju projektā pārstāv Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un biedrība «Connect Latvia».

Sabiedrības novecošanās ir būtisks izaicinājums visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Tiek lēsts, ka 2050. gadā 35% Eiropas iedzīvotāju būs vecāki par 60 gadiem. Latvijā pēdējo 30 gadu laikā ir gandrīz dubultojies senioru īpatsvars –  šā gada sākumā 20,8% iedzīvotāju bija vecumā virs 65 gadiem, un tas ir astotais augstākais rādītājs ES. Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus, ekonomikām ir jākļūst atvērtākai cilvēkiem gados. Tas attiecas gan uz preču un pakalpojumu radīšanu, gan uz darba tirgu, attīstot mūžizglītību un stimulējot gados vecāku cilvēku iekļaušanos uzņēmējdarbībā. Tomēr pagaidām gan Latvijā, gan citviet ES Sudraba ekonomika ir attīstības sākumposmā.

Rīcības plānā Sudraba ekonomikas veicināšanai zinātnieki norāda, ka Baltijas jūras reģionā trūkst izpratnes par Sudraba ekonomikas konceptu, tā nav viedās specializācijas prioritāte, publiskā sektora iepirkumos joprojām dominē zemākā cena, nevis, piemēram, ilgtspēja un lietojamība, tādēļ tajos ir ierobežotas iespējas piedalīties jaunuzņēmumiem un inovācijas nesasniedz lietotājus. Arī cilvēki gados atzīst, ka viņiem trūkst informācijas par novatoriskiem risinājumiem, tiesa, viņi nereti tiem nav atvērti zināšanu vai digitālo prasmju trūkuma dēļ. Tāpat vērojams, ka senioru vajadzības politikas veidotāji skata galvenokārt veselības un sociālās aprūpes kontekstā, neaptverot visu vajadzību loku –pārtiku, atpūtu, labsajūtu, finanses, transportu, izglītību, saziņas tehnoloģijas utt.

Plāns analizē arī katru valsti atsevišķi, norādot uz tās izaicinājumiem. Latvijā senioru vidū ir zema IKT pratība, trūkst motivācijas un atbalsta instrumentu jaunu zināšanu apguvei, ir zema pirktspēja, kas ierobežo inovatīvu produktu un pakalpojumu iegādi, trūkst inovāciju ekosistēmas, kas stimulētu inovāciju radīšanu cilvēkiem gados. Šobrīd trūkst arī mārketinga pētījumu par senioru vajadzībām, sadarbība starp zinātni, valsts iestādēm un senioru organizācijām ir sadrumstalota un vāja.

Eksperti norāda, ka Latvijai ir potenciāls attīstīt biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biotehnoloģiju un IKT pakalpojumus, piemēram, integrētas vai valkājamas ierīces vitāli svarīgu veselības rādītāju uzraudzībai, gudrās mājas tehnoloģijas, personalizēta medicīna utt. Attīstību sekmētu visaptverošas valsts Sudraba politikas, kas būtu orientēta uz veselīgu sabiedrības novecošanu un dzīves kvalitātes paaugstināšanu.

Rīcības plāns tiks prezentēts projekta «Atbalsts viedās specializācijas pieejai Sudraba ekonomikā reģionālās inovāciju kapacitātes paaugstināšanai un ilgtspējīgai izaugsmei» noslēguma konferencē, kas notiks Somijā 30. novembrī un 1. decembrī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI