Runājot par gaidāmo Eiropadomi, E. Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijai uz Baltkrievijas robežas un migrācijai jābūt līderu decembra sanāksmes darba kārtībā. Eiropadomei jārunā par migrantu instrumentalizācijas aspekta iekļaušanu Šengenas Robežu kodeksa jaunajā priekšlikumā un par ES kopējās ārējās Austrumu robežas stiprināšanu. Tāpat ministrs īpaši aicināja strādāt ES līmenī, lai nodrošinātu vienotu ES pieeju vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņam, ņemot vērā, ka pašlaik daudzās ES dalībvalstīs notiek aktīva balstvakcīnas jeb trešās vakcīnas saņemšana. Tādējādi būtu jābūt vienotai kārtībai arī attiecībā uz vakcinācijas digitālā sertifikāta derīguma termiņu un pārvietošanās iespējām ES ietvaros.
Sanāksmes laikā notika diskusija arī par tiesiskuma situāciju piecās ES dalībvalstīs: Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā un Lietuvā. Diskusija balstījās uz šī gada 20. jūlijā publicēto Eiropas Komisijas otro ikgadējo ziņojumu par tiesiskuma situāciju ES.
“Vēlos izcelt dažas būtiskas darbības, kas veiktas, lai uzlabotu Latvijas tieslietu sistēmas neatkarību un kvalitāti kopš ziņojuma publicēšanas 2021. gadā. Izpratne par Latvijas tiesu neatkarību ir ievērojami uzlabojusies, jo tika izveidota un jau piemērota jauna tiesnešu atlases kārtība. Process pilnībā nodots tiesu varas pārziņā, izslēdzot izpildvaras iesaisti. Demokrātiskā sabiedrībā vissvarīgākā ir uzticēšanās tiesu sistēmai kopumā un katram tiesnesim atsevišķi. Tas stiprina tiesu varas autoritāti. Apzinoties ētikas standartu nozīmi tiesu sistēmā, Latvijas tiesneši ir pieņēmuši jaunu Tiesnešu ētikas kodeksu. Turklāt Tieslietu padome savā stratēģijā 2021.–2025. gadam ir izvirzījusi mērķi turpināt palielināt tiesu varas neatkarību. Piemēram, iesaistot Tieslietu padomi procedūrās, kas saistītas ar tiesu budžeta pieņemšanu,” uzrunā akcentēja E. Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs pauda Latvijas atbalstu tiesiskuma stiprināšanai, tai skaitā Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojuma par tiesiskuma situāciju ES dalībvalstīs gatavošanai. “Latvija pozitīvi novērtē Eiropas Komisijas sagatavoto 2021. gada tiesiskuma ziņojumu. Uzskatām, ka ziņojums ir labs pamats konstruktīvam un atklātam dialogam, lai veicinātu kopīgu izpratni par tiesiskuma situāciju Eiropas Savienībā. Dialogs par tiesiskumu palīdz akcentēt kopīgos un individuālos izaicinājumus, lai izvairītos no nevajadzīgas situācijas saasināšanās,” sacīja E. Rinkēvičs.
Ministrs arī vērsa uzmanību, ka Latvijas atveseļošanas un noturības plāns paredz finansējuma piešķiršanu nozīmīgiem tieslietu sistēmas kvalitātes paaugstināšanas projektiem. Piemēram, līdz 2024. gada beigām plānots izveidot jaunu Tiesnešu mācību centru. Tāpat plānots ieviest starpdisciplināru apmācību pieeju tiesvedībā iesaistītajiem juristiem. Jaunā apmācības metode ietver sadarbību ar tādiem starptautiskiem dalībniekiem kā European Network for Continuing Legal Education (ENCLE), Eiropas tiesību akadēmiju, Eiropas Publiskās administrācijas institūtu un Eiropas Savienības Tiesu. Ārlietu ministrs apliecināja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju paplašināšana Latvijas tiesu sistēmā ir viena no progresīvākajām ES. Jo īpaši attiecībā uz lietu pārvaldību un statistikas sagatavošanu par tiesu darbību. “Atveseļošanās un noturības plāna resursi tiks ieguldīti arī E-lietas projekta īstenošanas turpināšanai, kas paredz, ka izmeklēšana, tiesvedība un izpildes procesi notiek tiešsaistē. Šī platforma nodrošinās piekļuvi informācijai par lietu no pirmstiesas procesa līdz lēmuma izpildei. Uzlabojot tiesu procesu kvalitāti ekonomiskajos jautājumos, mūsu mērķis ir radīt labāku uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Šo īso sākuma mēnešu laikā Ekonomisko lietu tiesa jau ir pierādījusi sevi kā spējīgu nodrošināt ātru un efektīvu tiesvedības procesu,” pauda ministrs.
