Šī gada deviņos mēnešos noslēgti 74 valsts nekustamo īpašumu pirkuma līgumi par kopējo summu 5,39 miljoni eiro, pērn - 66 pirkuma līgumi par kopējo summu 2,679 miljoni eiro. Šogad lielākie VNĪ pārdotie objekti ir vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgas centrā, kanālmalā (2,3 miljoni eiro) un agrākā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka Tērbatas ielā 75, Rīgā (1,2 miljoni eiro), kur atradās administratīvās telpas un lasītava. Ēka tika atbrīvota 2020. gadā muzeja administrācijai un krājumiem pārceļoties uz muzeju krātuvi Pulka ielā 8, Rīgā.
Kopumā VNĪ darbība un uzdevumu izpilde 2021. gadā norisinājās saskaņā ar VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.–2022. gadam un VNĪ darbības plānu 2021. gadam. Kapitālsabiedrības vadībā veikto būvniecības apjoms šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 67%, salīdzinot ar 2020. gadu, kas saistāms ar nekustamo īpašumu attīstības projektu dzīves ciklu. “Vairākos VNĪ objektos šobrīd ir aktīva būvniecības fāze – Jaunā Rīgas teātra būvniecība Lāčplēša ielā 25 sasniegusi jumta augstāko punktu, aktīvi turpinās Rīgas pils Kastelas atjaunošana Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, augustā ekspluatācijā nodots Latvijas Okupācijas muzeja komplekss. Nupat kā esam pabeiguši fasāžu atjaunošanu divām vēsturiskām ēkām Brīvības ielā – Veselības ministrijai un “Saktas” mājai. Tiekam novērtēti kā eksperti - valdība nesen uzticējusi vēsturiskās Saeimas ēkas atjaunošanu, kā arī ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi,” norāda R. Griškevičs.
Kapitālsabiedrības vadībā turpinās ēku energoefektivitātes projekti Latvijas Valsts arhīva ēkā Skandu ielā 14, Rīgā, Valmieras drāmas teātra ēkā Lāčplēša ielā 4, Valmierā un Latvijas Leļļu teātra ēkā K. Barona ielā 16/18, Rīgā. Uzsākta līdzās atjaunotajam Latvijas Okupācijas muzejam esošās Rīgas domei piederošās teritorijas sakārtošana, kas ir viens no pirmajiem gadījumiem, kur valsts sadarbojas ar pašvaldību kopējam mērķim. Kopumā, ievērojot piesardzības un drošības prasības, šobrīd VNĪ vadībā turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro, tostarp 18,5 miljoni tiek ieguldīti Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā.
“Šogad pieredzētās straujās izmaiņas būvniecības nozarē, kas galvenokārt saistītas ar ārējiem faktoriem - energoresursu un būvmateriālu cenu pieaugumu, izceļ nepieciešamību sadarboties un kopīgi meklēt risinājumus nozares līmenī. VNĪ mērķi ir un vienmēr bijuši būvniecība termiņā, budžetā un kvalitātē. Kā pasūtītāji esam gatavi aktīvi līdzdarboties, lai neciestu projektu īstenošanas termiņi un tiktu rasts juridisks mehānisms attiecībā uz straujajām būvniecības izmaksu izmaiņām,” atklāj R. Griškevičs.
VNĪ komanda sadarbībā ar būvniecības nozares ekspertiem šogad uzsākusi darbu pie būvuzraudzības prasību standarta - vienotām būvuzraudzības vadlīnijām visai nozarei, kas nodrošinās pasūtītāju interešu aizstāvību, kā arī veidos kopīgu pasūtītāju izpratni par kvalitatīvu būvuzraudzības pakalpojumu, līgumu izpildes kontroli un pasūtītāju rīcību pārkāpumu gadījumā. Vadlīnijas plānots publiskot un nodota nozarei izvērtēšanai un pielietošanai 2022. gadā.
VNĪ ir viena no lielākajām kapitālsabiedrībām Latvijas Republikā, kas veic nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstīšanu, kā arī nodrošina valsts institūcijas ar publisko funkciju veikšanai nepieciešamajām telpām.
Kapitālsabiedrība nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
