Šobrīd Valsts informācijas sistēmu likuma prasības attiecas tikai uz valsts pārvaldes institūcijām, neietverot pašvaldības un valsts institūcijas, kuras nav padotas Ministru kabinetam. Nostiprinot valsts IKT pārvaldību, likuma tvērums tiek attiecināts arī uz pašvaldībām un to iestādēm, tiesu iestādēm, prokuratūru, kā arī privātpersonām, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums.
Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jeb IKT resursu pārvaldība ir jāīsteno atbilstoši vienotai valsts politikai. Lai nodrošinātu efektīvu valsts rīcībā esošo resursu pārvaldību, kā arī uzlabotu valsts un pašvaldību institūciju sniedzamās informācijas pieejamību un kvalitāti valsts informācijas sistēmās, nepieciešams paplašināt Valsts informācijas sistēmu likuma tvērumu. Tāpat nozīmīgi ir pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts pārvaldes koplietošanas IKT resursiem, nosakot kārtību un kritērijus šo resursu atvēršanai privātajam sektoram. Tas ir jauns darbības virziens valsts pārvaldes digitālajā transformācijā, kas papildina iepriekšējos attīstības posmus (pamatdarbības procesu digitalizāciju un e-pakalpojumu attīstību), un līdz ar to, prasa pilnveidot tiesisko regulējumu.“
Vienota pārvaldība ne tikai veicinās valsts rīcībā esošo IKT resursu efektīvu izmantošanu, bet arī radīs priekšnoteikumus valsts platformu atvēršanai komersantu risinājumiem. Valsts platformu efektīva koplietošana novērš nepamatotus izdevumus sadrumstalotu risinājumu izstrādei un uzturēšanai, kā arī izvirza augstas prasības valsts platformu pieejamībai, lai tās spētu nodrošināt gan valsts institūciju, gan arī komerciālo pakalpojumu sniedzēju vajadzības atbilstoši noteiktiem pakalpojumu līmeņiem. Vienota pārvaldība nodrošinās gan valsts IKT risinājumu attīstības koordināciju, gan pakalpojumu piegādes līmeņu saistību izpildi.
Tāpat grozījumi paredz paplašināt informācijas sistēmu klāstu, uz kurām tiks attiecināta vienota pārvaldības politika un minimālās tehniskās prasības – tiks noteikts regulējums informācijas sistēmām, kuras nodrošina informācijas apriti ar valsts informācijas sistēmām, arī gadījumos, ja tām nav valsts informācijas sistēmas statusa. Vienota tiesiskā ietvara noteikšana dos iespēju efektīvāk plānot valsts pārvaldes IKT attīstības stratēģiju, t.sk. risinot problēmsituācijas, uz kurām vērsta uzmanība Valsts kontroles 2017. gada revīzijā “Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju”. Likumprojekta grozījumi paredz terminu “valsts platforma” un “institūcijas informācijas sistēma” ieviešanu, vienotu pārvaldības ietvaru attiecinot uz būtiski plašāku valsts pārvaldes IKT risinājumu loku.
Lai pilnveidotu esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts IKT projektu pārvaldību, kā arī paplašinātu tvērumu, uz ko attiecināmi valsts vienotās IKT arhitektūras principi, ministrija plāno izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks valsts un institūciju informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību un Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks valsts un institūciju informācijas sistēmu vispārējās tehniskās un drošības prasības.
