3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 63,5 % iedzīvotāju

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem1 3. ceturksnī bija 6,1 tūkstotis. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 15,9 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 1,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 15,3 tūkstošiem.

Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 6,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,1 % un 60,4 %).

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2021. gada 2. ceturksnī ES – 59,4 %), 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,4 %, savukārt Lietuvā – 66,0 %.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2021. gada 3. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,6 procentpunktiem

2021. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,3 %, kas ir par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 52,1 tūkstotis jauniešu (2020. gada 3. ceturksnī – 50,7 tūkstoši).

Jauniešu (15–24 gadi) nodarbinātības līmenis pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,9 stundām vairāk

2021. gada 3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas – tikpat, cik šajā periodā gadu iepriekš, bet par 0,9 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Katrs vienpadsmitais (78,4 tūkstoši jeb 8,9 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 5,4 tūkstošiem jeb 0,7 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6,0 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Vidēji nedēļā nostrādāto stundu skaits pamatdarbā pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(stundu skaits)

Skatīt OSP datubāzē: NBL130c

3. ceturksnī attālināti strādāja mazāk darbinieku nekā iepriekšējā ceturksnī

2021. gada 3. ceturksnī 13,1 % (99,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti2. Tas ir par 28,9 tūkstošiem jeb 4,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (70,5 tūkstoši jeb 8,9 %), bet par 59,0 tūkstošiem jeb 8,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (158,4 tūkstoši jeb 21,3 %). No attālināti strādājošajiem 59,3 % bija sievietes un 40,7 % vīrieši.

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35,9 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 44,6 % vīriešu un 30,0 % sieviešu. Trešdaļa (32,8 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 18,8 % – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (12,5 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,2 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,4 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 58,3 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (56,9 %) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 26,7 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku un 24,7 % valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 6,4 % darbinieku, bet viszemākais (6,1 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos (Q–U).

Attālināti strādāja 32,8 % vecāko speciālistu, 29,2 % vadītāju, 24,4 % speciālistu un 11,1 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2021. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

1 Saskaņā ar regulas 2019/2240 2. pantu.

2 Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.