Skaitliski lielas trešo valstu pilsoņu grupas no Baltkrievijas pilsētām tiek transportētas uz pierobežas zonu ar ES, un cilvēki tiek spiesti nelegāli šķērsot robežu. Tas palielina provokāciju un nopietnu starpgadījumu iespējamību, kas potenciāli var pāraugt militārā konfliktā.
Turklāt nesenā Krievijas bruņoto spēku nostiprināšanās Ukrainas tuvumā var radīt papildu drošības riskus Baltijas jūras reģionā. Baltijas valstu aizsardzības ministri norāda, ka šī ir vissarežģītākā drošības krīze, ko daudzu gadu laikā piedzīvojusi NATO un ES.
Krīzes attīstība prasa nepārtrauktu vienotību starp NATO sabiedrotajiem un ES dalībvalstīm, kopīgu situācijas izpratni un kopīgu pieeju, lai nodrošinātu, ka Baltkrievijas un Krievijas tīši mēģinājumi destabilizēt drošības situāciju Eiropā cieš neveiksmi. ES dalībvalstis ir īpaši aicinātas sniegt lielāku praktisko atbalstu ārējo robežu drošības stiprināšanā.
Baltijas valstu aizsardzības ministri uzsver, ka sabiedrotajām valstīm ir jāatbalsta vienai otra, lai kopīgi atbildētu uz jebkuru Baltkrievijas vai Krievijas veikto provokāciju.
Baltijas valstis ir gatavas sniegt divpusējo atbalstu Polijai hibrīduzbrukuma pārvarēšanā.
