E. Levits izjautāja par ģimenes ārstu ikdienu pandēmijas laikā, par noskaņojumu reģionos un to, kas pārliecina cilvēkus vakcinēties. L. Kozlovska atzīmēja, ka lielai daļai ģimenes ārstu trūkst cilvēcisku resursu šajā laikā, tāpēc vakcinācijas procesā būtu jāiesaista arī feldšeru punkti. Lai arī asociācija jau gadu aicina valdību atbalstīt trešā palīga darbu pandēmijas laikā ģimenes ārstu praksēs, tai skaitā feldšerus, diemžēl atbalsts nav gūts. Valsts prezidents atzina, ka esošajā situācijā šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams, lai veicinātu vakcinācijas aptveri un atslogotu ģimenes ārstus.
Sarunā arī noskaidrojās, ka ģimenes ārstiem netiek apmaksātas mājas aprūpes vizītes pie Covid-19 pacientiem. Arī platformas “e-veselība” neapmierinošā darbība ir apgrūtinājums ārstu ikdienas darba kvalitatīvai un ātrai veikšanai.
Abas puses apspriedās par pandēmijas situācijas uzlabošanas iespējām Latgalē. L. Kozlovska pauda viedokli, ka pašvaldību vadītājiem vajadzētu aktīvāk iesaistīties informācijas izplatīšanā iedzīvotājiem, tai skaitā izmantojot pašvaldību informatīvos izdevumus. Tāpat nepieciešama informācija baznīcu draudzēs par pandēmijas riskiem. Kā pozitīvs piemērs vakcinācijas aptveres veicināšanai un iedzīvotāju sasniegšanai attālākās lauku vietās tika minēts vakcinācijas autobusu un mobilo vakcinācijas brigāžu darbība.
Sarunā arī tika apspriesta rezidentūras problemātika, kā arī iespējas veicināt ģimenes ārstu prakses atvēršanu reģionos, kur bieži ir ģimenes ārstu iztrūkums. Pēc L. Kozlovskas sacītā, ģimenes ārstu darbam reģionos būtu jāpiemēro piemaksa darba algai. Valsts prezidents piekrita, ka jābūt šādam papildu valsts un pašvaldību atbalstam, kas stimulētu ārstus izvēlēties atvērt praksi reģionos.