Pagājušajā nedēļā Valsts meža dienests (VMD) kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts robežsardzes speciālistiem apsekoja Latvijas-Baltkrievijas robežu gar pagaidu žogu. “Apsekotajā posmā nekonstatējām gadījumus, kad dzīvnieki žogā būtu palikuši un gājuši bojā. Protams, bija pazīmes, ka dzīvnieki ir šķērsojuši pagaidu žogu. Kā jebkura jauna būve, arī pagaidu žogs ir papildu riska objekts savvaļas dzīvniekiem – tas ir šķērslis viņu brīvai pārvietošanās iespējai platībās,” situāciju raksturo VMD Dienvidlatgales virsmežniecības inženiere medību jautājumos Karīna Lazdāne.
VMD sadarbībā ar Valsts robežsardzi, vietējiem medniekiem un pašvaldībām nodrošina Dzīvnieku aizsardzības likumam atbilstošu rīcību ar dzīvniekiem, kas nokļuvuši žogā. VMD fiksē no Valsts robežsardzes saņemto informāciju par pagaidu žogā nokļuvušajiem dzīvniekiem, kopš žoga uzbūvēšanas līdz 9. novembrim VMD ir fiksējis četrus gadījumus ar cietušiem dzīvniekiem.
Lēmumu par tālāko rīcību ar dzīvnieku pieņem VMD mežzinis, kurš nepieciešamības gadījumā sazinās ar medību tiesību lietotāju. Ir gadījumi, kad nākas pieņemt lēmumu par dzīvnieka likvidēšanu piespiedu kārtā, lai izbeigtu dzīvnieka ciešanas.
Sadarbībā ar vietējiem medniekiem VMD sācis apzināt posmus gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu, kuros notiek intensīvāka savvaļas dzīvnieku pārvietošanās. Šo informāciju VMD nodos žoga pārvaldītājam tālākai rīcībai, un tā būs noderīga, izvērtējot iespējas šajos posmos uzstādīt tehniskus līdzekļus savvaļas dzīvnieku atbaidīšanai, piemēram, uzstādot skaņas atbaidīšanas ierīces, vai rast kādu citu risinājumu.
VMD vēlas uzsvērt, ka situācijas risināšanā būtiska ir vietējo pašvaldību līdzdalība, sniedzot atbalstu bojā gājušo dzīvnieku utilizācijai, un dienests cer uz aktīvāku pašvaldību iesaisti. VMD izsaka pateicību medniekiem, kuri atsaukušies dienesta aicinājumam piedalīties dzīvnieku pārvietošanās ceļu apzināšanā un raduši iespēju tālākai rīcībai ar žogā nokļuvušajiem dzīvniekiem.
