Darba pusdienās ar Ungārijas ārlietu ministru E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka 2021. gads ir īpašs, jo abas valstis atzīmē Latvijas un Ungārijas diplomātisko attiecību simtgadi un diplomātisko attiecību atjaunošanas 30. gadadienu. Latvijas ārlietu ministrs pateicās Ungārijai par atsaucību, sniedzot Latvijai nepieciešamo palīdzību Covid-19 pacientu ārstniecībai.
Sarunā tika pārrunāts migrācijas jautājums, kā arī situācija uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežas. E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka ir nepieciešama ES vienotība, lai cīnītos pret Baltkrievijas režīma apzināti plānoto un īstenoto hibrīdoperāciju. Turpmāki ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju ir jāpiemēro nekavējoties, tādējādi Latvija atbalsta papildus sankciju noteikšanu fiziskajām un juridiskajām personām, kas veicina migrantu instrumentalizācijas procesu. “Mēs visi redzam, ka Latvija, Lietuva un Polija šobrīd saskaras ar migrantu plūsmu, kas tiek izmantota kā politiskais instruments uz Eiropas Savienības Austrumu robežas. Latvijas ieskatā sankcijām ir tieša ietekme uz esošo Baltkrievijas režīmu. Latvija atbalsta pastiprinātu dialogu ar trešajām valstīm, lai apturētu migrantu došanos uz Baltkrieviju ar cerībām nokļūt Eiropā. Vienlīdz svarīga ir starptautisko partneru iesaiste, tai skaitā ANO un ANO aģentūru, lai pastiprinātu ietekmi uz Baltkrieviju,” sacīja E. Rinkēvičs.
Sarunā tika pārrunāti reģionālās sadarbības projekti. E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Trīs jūru iniciatīva (TJI) ir ģeopolitiski un stratēģiski nozīmīga ES līmeņa kohēzijas un transatlantisko saišu stiprināšanai. Ministrs iepazīstināja ar 2022. gada jūnijā Rīgā plānotā TJI samita mērķiem un prioritātēm. “Mēs vēlamies, lai Rīgas Trīs jūru iniciatīvas samits veicina transatlantisko, kā arī reģiona valstu sadarbību, stimulējot investīciju piesaisti reģiona izaugsmei kopumā,” pauda E. Rinkēvičs.
Ministri pārrunāja arī reģionālo sadarbību V4+NB8 un NB8+V4 formātā, jautājumus, kas saistīti ar Rietumbalkānu valstu integrāciju ES, kā arī ES enerģētiskās drošības jautājumus.
Tikšanās laikā ar Ungārijas aizsardzības ministru Tiboru Benko Latvijas ārlietu ministrs pateicās par Ungārijas sniegto ieguldījumu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā. Ministrs izteica cerību, ka drīzumā Ungārija oficiāli pievienosies NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram, tādējādi sniedzot ieguldījumu centra darbā. Ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrāde ir viens no galvenajiem uzdevumiem līdz Madrides samitam. NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā š.g. novembra beigās būs pirmā ministru līmeņa diskusija.
“Spēku struktūras modernizēšana un NATO spēku gatavības palielināšana ir būtiska, lai efektivizētu NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas pasākumus, tajā skaitā Baltijas reģionā. Neraugoties uz pandēmijas izaicinājumiem, turpinām ieguldīt savā drošībā atbilstoši sabiedroto kolektīvi pieņemtajām vadlīnijām. Šogad Latvijas aizsardzības izdevumi veido 2.3% no IKP,” akcentēja E. Rinkēvičs.
