“Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pašvaldībām vēl ir vairāki tuvākās nākotnes un ilgtermiņa uzdevumi. To veikšanas laikā, pašvaldību uzmanības fokusā jābūt centralizēta pārvaldes modeļa izstrādei, izvairoties no decentralizētu resursu izkliedes pa teritoriju. Izstrādājot pārvaldības modeli un attīstības dokumentus, pašvaldībām noteikti arī jāņem vērā sarūkošais iedzīvotāju skaits, kas nozīmē, ka izdevumi nākotnē uz vienu iedzīvotāju vēl vairāk palielināsies. Savukārt līdz šī gada beigām esam aicinājuši pašvaldības izvērtēt arī kapitālsabiedrību efektivitāti un atrašanos pašvaldību kontrolē jomās brīvā tirgus konkurences kontekstā,” norādīja ministrs Artūrs Toms Plešs.
Ministrs norādīja, ka valstspilsētas pašvaldības un piegulošā novada pašvaldības domei līdz š.g. 15. novembrim jāvienojas par kopīgās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas projektiem, un visām jaunizveidotajām pašvaldībām jānodod tie publiskai apspriešanai. Līdz 2022.gada 1.jūnijam pašvaldību domēm ir dots termiņš izvērtēt novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un jāpieņem jauni vienotā novada saistošie noteikumi. Savukārt līdz 2023.gada 31. decembrim Ropažu novada domei jāapstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plāns. Valstspilsētas pašvaldības un piegulošā novada pašvaldības domei ir pastāvīgi jāsadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un jāizveido kopīgas sadarbības institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā vienu no prioritāriem uzdevumiem izvirzīja padziļinātu kontroli pār jaunizveidoto pašvaldību nolikumiem. Pēc pirmreizējās pašvaldību nolikumu izvērtēšanas secināts, ka lielākas neprecizitātes bija pašvaldības amatpersonu kompetenču sadalījumā un administratīvas struktūras veidošanā. Ministrija turpina sekot pašvaldību rīcībai, tām veicot grozījumus nolikumos atbilstoši ministrijas norādījumiem, pastāvīgi konsultē pašvaldību juristus ar mērķi atrast labāko risinājumu.
Ministrs atzīmēja, ka lielākoties pašvaldības ir ieinteresētas optimālāka pārvaldes modeļa izveidošanā un efektīvākās darbības organizācijā savā novadā. Patreiz notiek gan aktīvs process bijušo pašvaldību saistošo noteikumu pārvērtēšanā, gan līdzdalības izvērtēšana kapitālsabiedrībās, gan bijušo pašvaldību saistību izvērtēšanā.
“Ministrijas speciālisti vienmēr gatavi sniegt atbalstu pašvaldībām, līdz ar to ministrija turpina "turēt roku uz pulsa" un sekot līdzi jaunizveidoto pašvaldību darbībai,” tā ministrs Plešs.
Atskatoties uz paveikto kopš administratīvi teritoriālā reformas stāšanās spēkā, ministrs sacīja, ka novērota pozitīva tendence sociālo pabalstu un dažādu sociālo atbalstu jomā. Tā, piemēram, Ropažu novadā ir noteikts vienots augstākais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis -381 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 267 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tāpat, piemēram, arī Ogres novadā – 380 un 266 eiro.
Arī Krīzes pabalsta noteikšanas apmēram ir novērota tendence palielināties. Kā, piemēram, Talsu novada pašvaldībā pēc apvienošanās ar Dundagas, Mērsraga un Rojas novadiem, šī pabalsta apmērs ir krietni pieaudzis – 1000 eiro, līdzšinējo 300-500 eiro vietā. Vislielākais pabalstu apmēru pieaugums ir vērojams brīvprātīgajām iniciatīvām. Piemēram, bērnu piedzimšanas pabalsts Dienvidkurzemes novadā 500 eiro (līdz šim – no 72 līdz 300 eiro), Balvu novadā 300 eiro (iepriekš – 145-150 eiro), Ludzas novadā 500 eiro (līdz tam – no 150 līdz 450 eiro).
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām tā, lai pašvaldība spētu efektīvi un optimāli pildīt visas savas autonomās, kā arī tai uzdotās vai deleģētās funkcijas. Jaunizveidotām pašvaldībām ir iespēja novērst sadrumstalotību un līdz ar to arī mazināt resursu neracionālu izmantošanu, ieguldot tos iedzīvotāju labklājībā.
