DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. novembrī, 2021
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA AICINA UZ TIEŠSAISTES LEKCIJU PAR DIENVIDSLĀVU POSTLIRIKU

Ceturtdien, 4. novembrī, plkst. 19.00, Raiņa un Aspazijas mājas Facebook lapā notiks Arvja Vigula tiešsaistes lekcija Dienvidslāvu postlirika. Miroļuba Todoroviča signālisms un Vlado Marteka priekšdzeja”. Lekcija turpinās 2018. gadā aizsākto sarunu ciklu Pasaules literatūras vakari”.

Kur dodas dzeja pēc atteikšanās no tradicionāla liriska dzejoļa? Priekšlasījumā Arvis Viguls iepazīstinās ar divu šādu stratēģiju piemēriem, ko neatkarīgi viens no otra realizējuši divi dienvidslāvu dzejnieki un multimediju mākslinieki – horvāts Vlado Marteks (Vlado Martek, 1951) un serbs Miroļubs Todorovičs (Miroljub Todorović, 1940). V. Marteks savā literārajā daiļradē izvēlējies konceptuālajai mākslai tuvu ceļu, praktiski nojaukdams robežas starp laikmetīgo vizuālo mākslu un dzeju, savukārt M. Todorovičs devies neoavangarda virzienā, atsaukdamies uz 20. gadsimta sākuma modernisma strāvojumiem raksturīgo nopietnību un mesiānismu.

Arvis Viguls (1987) – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs. Latviešu dzejā viens no nozīmīgākajiem 21. gadsimta pirmās desmitgades beigās debitējušiem autoriem. Spilgti ienācis literatūrā ar krājumu “Istaba” (2009), saņemot gan kritiķu, gan lasītāju atzinību, ko izsauc arī 2012. gadā iznākusī dzejoļu grāmata “5:00”. 2018. gadā klajā nāk trešais A. Vigula oriģinālkrājums “Grāmata”, savukārt 2021. gadā – ceturtais dzejoļu krājums “Blusu cirks”. A. Vigula dzejai raksturīga skumja intonācija, pārdomāta struktūra un intertekstualitāte, svārstīšanās starp metaforisko un reālo. Regulāri tulko un atdzejo no serbu, horvātu, angļu, spāņu un krievu valodas.

Lekcija būs skatāma Raiņa un Aspazijas mājas Facebook lapā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU