Kur dodas dzeja pēc atteikšanās no tradicionāla liriska dzejoļa? Priekšlasījumā Arvis Viguls iepazīstinās ar divu šādu stratēģiju piemēriem, ko neatkarīgi viens no otra realizējuši divi dienvidslāvu dzejnieki un multimediju mākslinieki – horvāts Vlado Marteks (Vlado Martek, 1951) un serbs Miroļubs Todorovičs (Miroljub Todorović, 1940). V. Marteks savā literārajā daiļradē izvēlējies konceptuālajai mākslai tuvu ceļu, praktiski nojaukdams robežas starp laikmetīgo vizuālo mākslu un dzeju, savukārt M. Todorovičs devies neoavangarda virzienā, atsaukdamies uz 20. gadsimta sākuma modernisma strāvojumiem raksturīgo nopietnību un mesiānismu.
Arvis Viguls (1987) – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs. Latviešu dzejā viens no nozīmīgākajiem 21. gadsimta pirmās desmitgades beigās debitējušiem autoriem. Spilgti ienācis literatūrā ar krājumu “Istaba” (2009), saņemot gan kritiķu, gan lasītāju atzinību, ko izsauc arī 2012. gadā iznākusī dzejoļu grāmata “5:00”. 2018. gadā klajā nāk trešais A. Vigula oriģinālkrājums “Grāmata”, savukārt 2021. gadā – ceturtais dzejoļu krājums “Blusu cirks”. A. Vigula dzejai raksturīga skumja intonācija, pārdomāta struktūra un intertekstualitāte, svārstīšanās starp metaforisko un reālo. Regulāri tulko un atdzejo no serbu, horvātu, angļu, spāņu un krievu valodas.
Lekcija būs skatāma Raiņa un Aspazijas mājas Facebook lapā.
