Indekss balstās 2019. gada datos, izvērtējot tādas jomas kā zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība. Šogad īpaša uzmanība indeksā pievērsta veselības jomai, fokusējoties uz tādiem aspektiem kā veselības aprūpes pieejamība, mentālā veselība, seksuālā un reproduktīvā veselība, kā arī Covid-19 pandēmijas radītās sekas. Papildus 2021. gada indeksā tiek apskatīta un analizēta vardarbības ģimenē tēma.
Kaut arī indeksa izvērtējums pārsvarā balstās 2019. gada datos, ir skaidrs, ka Covid-19 pandēmija ir ļoti negatīvi ietekmējusi dzimumu līdztiesības jomā panākto progresu visā Eiropas Savienībā. Piemēram, milzīgs neapmaksātu aprūpes pienākumu pieaugums Covid-19 krīzes laikā tika novērots tieši sieviešu vidū, tādējādi izgaismojot ilgstošo dzimumu nevienlīdzības situāciju sadzīvē. Šī situācija arī turpmāk saasinās ienākumu atšķirības starp sievietēm un vīriešiem – Eiropas Savienībā vairāk sieviešu nekā vīriešu ir zaudējuši ienākumus, jo tieši viņām ir jāuzņemas aprūpes pienākumi. Tāpat ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi ir izraisījuši partneru vardarbības pieaugumu pret sievietēm, kas ir izraisījis strauju pieaugumu pieprasījumam pēc cietušo atbalsta pakalpojumiem.
Joma, kurā Latvijai kopumā ir visaugstākais rādītājs ir veselības joma – 79.3 punkti. Taču tajā pašā laikā tas tomēr ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, kur vidējais rādītājs ir 87.8 punkti. Augsts vērtējums ir arī darba jomā – 74.3 punkti, kas ir mazliet virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja (71.6).
Viszemākais novērtējums Latvijai ir zināšanu (50.9) un varas (50.4) jomās, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tajā pašā laikā zināšanu jomā Latvija ir vienīgā valsts, kura paaugstināja savu rādītāju par vienu punktu (+1.6 punkti), salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem. Vislielāko nevienlīdzību zināšanu jomā rada dzimumu segregācija izglītībā – kopš 2010. gada visā Eiropas Savienībā kopumā būtisks progress šīs problēmas mazināšanai nav panākts.
Naudas jeb ienākumu jomā, kurā tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī sieviešu un vīriešu nabadzības riska indekss, Latvijas rezultāts ir 68.7 punkti, kas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā aiz Bulgārijas. Saskaņā ar apkopotajiem datiem Eiropas Savienībā 2019. gadā sieviešu bruto stundas izpeļņa bija vidēji par 14% zemāka nekā vīriešiem. Nabadzības riskam visbiežāk kopumā ir pakļautas sievietes pensijas vecumā, vientuļās mātes, kā arī vienas personas mājsaimniecības.
Indeksa izvērtējumā ir iekļauta arī vardarbības tēma. Šajā jomā Latvijai ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks (2018. gada dati), kā arī Latvijā 25% sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem norāda, ka vismaz reizi dzīvē ir pieredzējušas vardarbību no sava partnera. Palielinoties sociālo mediju izmantošanai un digitālo tehnoloģiju attīstībai, ir pieaugusi vardarbība un uzmākšanās tiešsaistē, īpaši pret jaunām sievietēm un meitenēm.
Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem ir otrs zemākais pašnovērtējums Eiropas Savienībā par savu veselības stāvokli, un kopumā gandrīz visās dalībvalstīs sievietes novērtē savu veselības stāvokli sliktāk nekā vīrieši. Mazliet labāks pašnovērtējums Latvijas iedzīvotājiem ir mentālās veselības jomā, taču jānorāda, ka Latvija statistiski ir otrajā vietā Eiropas Savienībā aiz Lietuvas sieviešu un vīriešu mirstībā pašnāvību skaita ziņā, turklāt šie nāves gadījumi daudz izplatītāki ir tieši vīriešu vidū.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir neatkarīga Eiropas Savienības aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp, nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un attiecīgajās valstu politikas jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt Eiropas Savienības pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts uzsāka savu darbību 2010. gadā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss tiek publicēts katru gadu.
