Muzeja jaunās vadītājas galvenie uzdevumi būs plānot, vadīt un koordinēt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbu, nodrošinot tā mērķu un uzdevumu izpildi; nodrošināt muzeja funkciju izpildi: krājuma, pētnieciskā un komunikācijas darba koordinētu īstenošanu, muzeja darbības un attīstības stratēģijas izstrādi un aktualizēšanu. Tāpat nodrošināt un atbildēt par regulāru Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbības izvērtēšanu, tā sagatavošanu akreditācijas procesam, kā arī muzeja darbības pārskata sagatavošanu, nodrošināt muzeja pieejamības un pakalpojumu kvalitātes pilnveidi un muzeja finansiālo, juridisko un administratīvo darbību tā mērķu un uzdevumu īstenošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Konkursa komisijas priekšsēdētāja, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone: „Liene Johansone žūrijas komisiju spēja pārliecināt, ka ir enerģiska, kompetenta, un ar iniciatīvu apveltīta jaunā muzeju nozares profesionāle, kura Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju kā vecāko publisko muzeju Latvijā un Baltijā spēs pozicionēt starptautiskā mērogā. Vienlaikus saglabājot gan muzeja vēsturisko ēku īpašo auru, gan rodot jaunus, mūsdienīgus un šodienas digitālajām iespējām atbilstošus krājuma eksponēšanas veidus, kā arī efektivizējot sadarbību starp muzeja filiālēm. Johansones kundze jau guvusi nozares atzinību līdzšinējā darbā Olaines vēstures un mākslas muzeja direktores amatā.”
L.Johansone jaunajam amatam nepieciešamās zināšanas un pieredzi kolektīva vadībā ieguvusi kopš 2017. gada vadot Olaines vēstures un mākslas muzeju. L.Johansonei ir muzejpedagoga un pirmsskolas pedagoga darba pieredze. Augstu muzeju nozares profesionāļu atzinību par ieguldīto darbu L.Johansone saņēmusi jau divreiz, iegūstot Latvijas Muzeju biedrības Atzinības rakstu par projekta "Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruta 2. kārta" īstenošanu (2020. gadā), kā arī Galveno balvu nominācijā "Gada ekspozīcija 2019" par ekspozīcijas "Laboratorija" izveidi (2019. gadā).
L.Johansone ieguvusi profesionālā maģistra grādu vadībzinātnēs un uzņēmumu, iestādes vadītāja kvalifikācijā Latvijas Universitātē (LU), kā arī profesionālo bakalaura grādu izglītībā, pirmsskolas un sākumskolas skolotāja kvalifikāciju. Jaunā RVKM direktore turpina maģistra studijas Latvijas Kultūras Akadēmijas radošo industriju programmā.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktora alga pirms nodokļu nomaksas - 1 983,00 eiro (atkarībā no kategorijas, kuru nosaka, ņemot vērā pretendenta profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā un ir būtiska iestādes funkciju izpildei).
Iesniegtos pieteikumus Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktora amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija. Tās priekšsēdētāja pienākumus pildīja KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētāja vietnieces – KM valsts sekretāres vietniece finanšu un attīstības jautājumos Baiba Zakevica, komisijas locekļu uzdevumus – Latvijas Muzeju padomes locekle, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Administratīvās nodaļas vadītāja Irina Zeibārte, KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante, KM Arhīvu, bibliotēkas un muzeju nodaļas vadītāja vietniece Daina Ratniece, komisijas locekļi bez balsstiesībām – Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane un Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Cilvēkresursu politikas nodaļas konsultante Anete Bernāne.
Jau ziņots, ka š.g. marta pēdējā dienā mūžības ceļā devās Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ilggadējā direktore (no 1987. g. līdz 2020. g.), Latvijas muzeju dzīvē leģendāra personība – Klāra Radziņa, kura savas darba gaitas šajā muzejā uzsāka 1970. gadā.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Muzejs atrodas Vecrīgā, ievērojamā 13.–20. gs. arhitektūras piemineklī – Rīgas Doma ansamblī. Šodien muzeja krājumā ir vairāk nekā 600 000 priekšmetu, kas sistematizēti 75 kolekcijās. Strādā trīs muzeja filiāles: Ainažu jūrskolas muzejs (atvērts 1969. gadā, Ainažos) un divas Rīgā – Mencendorfa nams. Rīdzinieku 17.–18. gs. māja-muzejs (1992) un Latvijas Fotogrāfijas muzejs (1993).
