DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Saeimas deputāti un Nīderlandes parlamentārieši pārrunā sadarbības stiprināšanas iespējas

Saeimas Ārlietu komisijas deputāti trešdien, 20.oktobrī, tikās ar Nīderlandes Karalistes parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju un pārrunāja parlamentārās sadarbības stiprināšanas iespējas.

Tāpat parlamentārieši sprieda par aktuālo situāciju drošības un aizsardzības jomā Baltijas reģionā, migrācijas krīzi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kas tiek organizēta no Baltkrievijas autoritatīvā režīma puses kā ietekmes instruments uz demokrātiskām valstīm, informēja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Kā uzsvēra R.Kols, Eiropas Savienībai ir nepieciešams rast kopīgu izpratni un pieņemt ātrus lēmumus, kas saistīti ar pieaugošajiem izaicinājumiem ārējās migrācijas jomā, kurus tiešā vai pastarpinātā veidā pārvalda un organizē autoritatīvi režīmi, radot tiešus draudus Eiropas Savienības drošības telpai. Eiropas Savienībai kolektīvi ir jāsniedz tiešs un visaptverošs atbalsts gan finansiāli, gan tehniski tām dalībvalstīm, kuru pienākumos ir nodrošināt Eiropas Savienības ārējo robežu apsardzību.

Latvija ir pateicīga par Nīderlandes ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā, akcentēja R.Kols un izcēla sadarbību NATO ietvaros.

Parlamentārieši uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija vēl vairāk izgaismojusi nepieciešamību aktīvāk cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņu izplatību. Kā uzsvēra R.Kols, ir jāstiprina sabiedrības spēja atpazīt dezinformāciju un viltus ziņas, un mediju lietotājprasmi svarīgi veicināt ne vien katras dalībvalsts, bet gan visas Eiropas Savienības līmenī.

Gan Latvijas, gan Nīderlandes parlamentārieši akcentēja to, cik nozīmīgs ir starptautiskās sabiedrības atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, kā arī sprieda par Krimas platformas iniciatīvu.

Puses pārsprieda arī nākamgad Rīgā plānoto Trīs jūru iniciatīvas samitu, uzsverot nepieciešamību tās ietvaros attīstīt arī parlamentāro dimensiju.

Sarunā piedalījās arī parlamentārieši no Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Nīderlandes parlamentu.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU