DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2020. gadā vispārējās valdības budžetā deficīts 4,5 % no IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 12,8 miljardi eiro jeb 43,2 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda galīgie 2021. gada oktobra notifikācijas[1] rezultāti par 2020. gadu.

Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums un parāds

 

2017

2018

2019

2020

Budžeta deficīts (-) vai pārpalikums (+), milj. eiro

 Vispārējā valdība

-210,8

-234,0

-174,1

-1 328,1

    Centrālā valdība

-227,2

-288,7

-651,1

-1 409,4

    Pašvaldības

-74,1

-191,5

186,8

-45,5

    Sociālās apdrošināšanas fonds

90,5

246,2

290,2

126,8

 Vispārējās valdības budžeta deficīts, % no IKP

-0,8

-0,8

-0,6

-4,5

Konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības

 gada beigās, milj. eiro1

 Vispārējā valdība

10 518,7

10 815,6

11 246,6

12 754,3

    Centrālā valdība

10 530,7

11 039,9

11 885,2

13 598,1

    Pašvaldības

1 738,4

1 926,9

2 023,4

2 100,4

 Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc

   nominālvērtības gada beigās, % no IKP

39,0

37,1

36,7

43,2

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 1,1 % un sasniedza 11,4 mljrd. eiro, bet izdevumi – palielinājās par 8,7 % un sasniedza 12,7 mljrd. eiro, no tiem 0,9 mljrd. eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2020. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,1 mljrd. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 203,2 milj. eiro jeb 0,7 procentpunktiem no IKP lielāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:

  • valsts attīstības finanšu institūcijai Altum izsniegto valsts atbalsta programmu korekcija (Valsts kases dati) – 138,4 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
  • korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 97,0 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
  • nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 38,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 25,5 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 18,4 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 14,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 7,1 milj. eiro jeb 0,02 % no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:

  • korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) -304,2 milj. eiro jeb 1,0 % no IKP;
  • korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) -117,4 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
  • korekcija par superdividendi -48,8 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
  • korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) -43,2 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) -29,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem

2017. – 2020. gadā, % no IKP

Ņemot vērā aizņemšanās apjomu pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums, vispārējās valdības parāds 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, palielinājās par 1,5 mljrd. eiro un sasniedza 12,8 mljrd. eiro jeb 43,2 % no IKP.

Informāciju par visu ES dalībvalstu 2021. gada oktobra notifikācijas rezultātiem Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat publicēs 21. oktobrī.


Plašāka informācija par Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama Oficiālās statistikas portāla sadaļā “Valdības finanses”.

Metodoloģiskā informācija

2021. gada oktobra notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.

[1] Konsolidācija veikta katrā apakšsektorā, bet nav veikta starp apakšsektoriem.

[1] Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijā divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0 % un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0 %.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU