DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Dziesmu un deju svētku padomes sēdē informē par aktualitātēm

Ceturtdien, 2021. gada 14. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kurā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte informēja padomi par:

  • plānoto XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises laiku un COVID – 19 pandēmijas kontekstu
  • XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku nedēļas ietvaru
  • XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku organizatorisko struktūru
  • XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanai veicamajiem galvenajiem uzdevumiem (2021 – 2023).

Dziesmu un deju svētku padomes sēdi atklāja tās priekšsēdētājs - Kultūras ministrs Nauris Puntulis, iezīmējot plānoto budžeta pieaugumu kultūras nozarei 2022. gadā un informējot, ka 4 miljonus eiro nākamajā gadā paredzēts piešķirt Dziesmu un deju svētku sagatavošanai un svētku tradīcijas kā vērtības stiprināšanai. Šajā finansējumā iekļauts arī vienreizējs finansējums 1,5 miljonu eiro apmērā māksliniecisko kolektīvu vadītājiem par ieguldījumu svētku tradīcijas stiprināšanā, nodrošinot repertuāra sagatavošanu kārtējiem Dziesmu un deju svētkiem. Šo finansējumu kolektīvu vadītāji saņems 2022. gada otrajā pusgadā.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte informēja padomi, ka XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises plānotas 2023. gadā laikā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Norises laiku saskaņā ar Dziesmu svētku likumu jāapstiprina Ministru Kabinetam. Šobrīd, ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus, ir sākta gatavošanās svētkiem – koru nozare un latviešu skatuviskās dejas nozare ir uzsākušas koprepertuāra apguves procesu. Signe Pujāte uzsvēra: “Lai gan pandēmija ir ieviesusi ievērojamas izmaiņas amatierkolektīvu darbībā, vasarā reģionos un Rīgā notika vairāki nozīmīgi Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi un iniciatīvas. Gandarījums, ka arī šajos apstākļos kolektīvu sniegums ir augstvērtīgs.” Ja 2022. gada pirmajā pusē tiks konstatēts, ka kolektīviem nav iespējas kvalitatīvi sagatavot svētku repertuāru, tad līdz nākamā gada maijam jautājums tiks aktualizēts Dziesmu un deju svētku padomē, lai lemtu par iespējamu svētku pārcelšanu.

Svētku nedēļā iekļautas jau tradicionālās norises – Dziesmu svētku karoga cildināšana, virsvadītāju un virsdiriģentu godināšana, garīgās mūzikas koncerts, gājiens, konkursi, tautas lietišķās mākslas izstāde, tautas tērpu skate, tautas mūzikas koncerts, folkloras diena u.c. Tāpat norišu kalendārā iekļauti arī koprepertuāra nozaru pasākumi - koru koncerts “Tīrums”, deju lieluzvedums “Mūžīgais Dzinējs”, II deju programma, pūtēju orķestru koncerts-uzvedums, kokļu mūzikas koncerts un noslēguma koncerts.

Lai veiksmīgi sagatavotos XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, līdz 2021. gada beigām Latvijas Nacionālais kultūras centrs plāno izveidot 2023. gada Dziesmu un deju svētku nodrošinājuma nodaļu, izsludinot atklātu konkursu šīs nodaļas vadītāja amata vietai.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu Padomē darbojas Valsts izpildvaras institūciju pārstāvji, tautas mākslas nozaru, nevalstiskā sektora un pašvaldību pārstāvji. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU