Meistara fotoobjektīvs skatījies acīs Dzejniekam pavisam nedaudzas stundas divu pēdējo Ojāra Vācieša dzīves gadu laikā. Un tapuši portreti, kurus portretējamais pats pieņēmis. “Var nepieņemt to vai citu Mihailovska rakursu. Bet uz tādu ir tiesības katram māksliniekam ar noteikumu, ka tas nav ne kaprīze, ne pašmērķis. Un pēdējos nu Mihailovskim nevar piedēvēt pat pie vissliktākās gribas. Es pat sacītu, ka Mihailovska izteiksmes līdzekļi visbargākā veidā pakļauti tikai vienam – piekļūt tuvāk portretējamā cilvēka garīgai būtībai,” par fotogrāfu teicis Ojārs Vācietis.