DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Baltijas valstu un Apvienotās Karalistes ārlietu ministri pārrunā globālos drošības politikas jautājumus

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2021. gada 11. oktobrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis), Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu (Eva-Maria Liimets) Anglijas dienvidaustrumos Čīvningā (Chevening) tikās ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministri Elizabeti Trasu (Elizabeth Truss). Tikšanās laikā ministri pārrunāja aktuālos drošības politikas jautājumus un globālos izaicinājumus, tai skaitā attiecības ar Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu, kā arī NATO darbakārtību un Eiropas drošības jautājumus.

E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka Krievija pašreiz nav atbildīgs starptautiskais spēlētājs. Nepieciešama principiāla nostāja, kuras nodrošināšanā izšķiroši svarīga ir vienota Rietumu demokrātiju reakcija uz Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem ārējo attiecību jautājumos, cilvēktiesību un demokrātisko brīvību pārkāpumiem Krievijā. “Ar nožēlu secināms, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanas Krievijā noritēja apstākļos, kas neatbilda demokrātiski noteiktajai praksei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) standartiem un Krievijas starptautiskajām saistībām. Ilgstoši vērojams, ka Krievija ir izvēlējusies attālināties no Eiropas. Pašlaik neredzam izmaiņas Krievijas nostājā vai gatavību uz iespējamiem kompromisiem un konstruktīvu sadarbību. Paredzams, ka konfrontācija attiecībās ar Krieviju saglabāsies ilgstoši, tādejādi nepieciešams saglabāt konsekventu pieeju un pieturēties pie mūsu kopīgajām vērtībām un principiem,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Runājot par situāciju Baltkrievijā, E. Rinkēvičs pauda pārliecību par Lukašenko režīma atbildību par krīzi uz robežas ar Eiropas Savienību (ES). Baltkrievijas varasiestādes apzināti pakļauj briesmām trešo valstu pilsoņus. Tādēļ starptautiskajām organizācijām ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju, tostarp pastiprinot sankcijas. “Uz robežas ar Baltkrieviju mēs sastopamies ar Aleksandra Lukašenko režīma organizētu hibrīduzbrukumu, lai destabilizētu situāciju ES dalībvalstīs. Baltkrievijas varas iestādēm jāuzņemas pilna atbildība par notiekošo un jāpārtrauc nepieņemamā prakse izmantot neaizsargātus cilvēkus politiskiem mērķiem. Baltkrievijas radītā krīze uz robežas ir asimetriska atbilde ES stingrajai nostājai jautājumos par notiekošajām represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā, kā arī par ES ieviestajām sankcijām. Latvija, aizsargājot ES ārējo robežu, pilda savas starptautiskās saistības,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Ministri apsprieda attiecības ar Ķīnu. Latvijas ārlietu ministrs darīja zināmu Latvijas vēlmi par ciešāku koordināciju ar līdzīgi domājošām valstīm, tostarp Indijas–Klusā okeāna reģionā.

Ministri pārrunāja valstu sadarbību NATO. E. Rinkēvičs pauda atzinību par Lielbritānijas spēcīgo atbalstu Baltijas un visas Eiropas drošības stiprināšanai, vadot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Igaunijā un regulāri piedaloties Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā.

Tikšanās laikā tika apspriesta situācija Afganistānā. Latvijas ārlietu ministrs aicināja saglabāt vienotu starptautiskās sabiedrības nostāju Afganistānas jautājumā. Latvija atbalsta  šā gada septembra neformālajā ES Ārlietu padomē identificētos principus, pēc kuriem ES vērtēs Taliban rīcību un tālākas sadarbības iespējas, kas ietver terorisma novēršanu, cilvēktiesību ievērošanu, iekļaujošu valdību, brīvas iespējas humānās palīdzības piegādei un afgāņu izceļošanai. Tāpat ir jānodrošina koordinēta ANO un ES palīdzība, lai novērstu humāno katastrofu Afganistānā.

Ministru sarunās tika apspriesti kiberdrošības jautājumi, kas pēdējo gadu laikā ir ieņēmuši būtisku lomu starptautiskās drošības kontekstā. Arvien biežāk šī telpa un kiberinstrumenti tiek pielietoti tādu ļaunprātīgu darbību veikšanai kā spiegošana, nesankcionēta informācijas un datu piekļuve, dezinformācijas izplatīšana, vitāli svarīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu kompromitēšana. ANO līmenī daudz ir paveikts, lai sekmētu drošību un stabilitāti kibertelpā, taču šobrīd pastiprināta uzmanība ir jāpievērš kiberdrošības jautājumu attīstībai. Rietumu valstīm kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem ir jāturpina aktīvi aizstāvēt un veicināt atbildīgu uzvedību kibertelpā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI