DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Panākta starptautiska vienošanās par uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu

Piektdien, 8. oktobrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk kā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, kā arī pārējās Eiropas Savienības un OECD dalībvalstis, atbalstīja vienošanos par ambiciozas starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem un tikpat ambiciozu reformas ieviešanas laika grafiku. Sanāksmes laikā tika panākta plaša vienprātība par paziņojumu divu pīlāru risinājumam attiecībā uz nodokļu uzlikšanas izaicinājumiem, kas radušies ekonomikas digitalizācijas rezultātā un reformas ieviešanas plānu.

Paziņojums ietver intensīvu, detalizētu diskusiju rezultātā panāktu vienošanos par  divu pīlāru galvenajiem elementiem, no kuriem 1. pīlārs paredz piešķirt nodokļu uzlikšanas tiesības valstij arī situācijās, kad nodokļu maksātājs šajā valstī veic ekonomisko darbību bez fiziskas klātbūtnes. Savukārt 2. pīlāra mērķis ir nodrošināt, lai starptautisko uzņēmumu grupu peļņa tiktu aplikta ar nodokli  vismaz minimālā līmenī, tādējādi mazinot agresīvu nodokļu konkurenci starp valstīm.

1. pīlāra regulējums attieksies uz pašiem lielākajiem un pelnošākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuru kopējais grupas gada apgrozījums pārsniedz 20 miljardus eiro, ar peļņas rādītāju virs 10% (peļņa pirms nodokļu nomaksas). Šādas uzņēmumu grupas peļņas daļa (25% no peļņas rādītāja, kas pārsniedz minētos 10%) tiks attiecināta uz tirgus jurisdikcijām, kurās preces un pakalpojumi tiek lietoti un patērēti, ja ieņēmumi šajā jurisdikcijā būs vismaz 1 miljons eiro. Pēc ilgstošām diskusijām sanāksmēs tika panākts labvēlīgāks risinājums attiecībā uz mazajām ekonomikām (tai skaitā Latviju), 1 miljona eiro slieksni aizstājot ar 250 tūkstošiem eiro, pie nosacījuma, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) ir mazāks par 40 miljardiem eiro.

1. pīlāra regulējums neattieksies uz uzņēmumiem, kas darbojas dabas resursu ieguves un regulētu finanšu pakalpojumu jomā. Turklāt ir svarīgi, ka šī vienošanās ietver apņemšanos atcelt visus līdz šim vienpusēji ieviestos digitālo pakalpojumu nodokļus un citus līdzīgus nodokļu režīmus, kā arī atturēties no to ieviešanas nākotnē. Vienošanās paredz, ka starptautiskais regulējums tiks ieviests ar jaunu daudzpusēju līgumu, kura parakstīšanu plānots uzsākt 2022. gadā, un tas stāsies spēkā ar 2023. gadu.

2. pīlāra regulējums attieksies uz daudznacionālajām uzņēmumu grupām, kuru apgrozījums pārsniedz 750 miljonus eiro. Minimālā efektīvā nodokļa likme (MET) paredzēta 15% apmērā. Ja tvērumā ietilpstošo uzņēmumu grupu dalībnieki to rezidences valstī tiek aplikti ar UIN ar efektīvo likmi, kas ir zemāka par 15%, starpību nāksies segt galvenajam mātes uzņēmumam. Pēc ilgstošām diskusijām Igaunijas un Latvijas prasību rezultātā tika panākta vienošanās arī attiecībā uz risinājumu efektīvās nodokļa likmes noteikšanai valstīm, kuras piemēro nodokli peļņas sadales brīdī (Latvijas un Igaunijas  UIN sistēma). Tiek noteikts, ka četru gadu periodā efektīvās nodokļa likmes aprēķināšanai uzņēmumu grupa var palielināt faktiski samaksāto nodokli par lielumu, kāds nepieciešams, lai faktiski samaksātais nodoklis atbilstu nodoklim, kas samaksāts pēc MET, vienlaikus uzņēmumu grupai jāveic faktiska nodokļa samaksa palielinājuma apmērā pēc minētā četru gadu perioda beigām (Latvijas gadījumā – uzņēmumam jāveic peļņas sadale atbilstošā apmērā).

Vienošanās paredz arī virkni uz aprēķiniem balstītu izņēmumu, lai  mazinātu šī regulējuma ietekmi attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic aktīvu uzņēmējdarbību ar nozīmīgu aktīvu un cilvēkresursu iesaisti. Šie noteikumi netiks attiecināti uz tām valstīm, kurās daudznacionālās uzņēmumu grupas ieņēmumi ir mazāki par 10 miljoniem eiro un peļņa nesasniedz 1 miljonu eiro. Minētie noteikumi netiks attiecināti uz valsts uzņēmumiem, starptautiskajām organizācijām, bezpeļņas organizācijām, pensiju fondiem un investīciju fondiem.

Arī šos noteikumus būs jāpārņem nacionālajā likumdošanā 2022. gadā, lai tie stātos spēkā 2023. gadā. Minētais regulējums starptautiski tiks piemērots neatkarīgi no tā, vai valsts tos ieviesusi nacionālajā likumdošanā (izvēles iespēja). Ir paredzams, ka Eiropas Savienībā 2. pīlārs tiks ieviests ar Padomes direktīvu, kas dalībvalstīm būs jāpārņem to nacionālajā likumdošanā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU