DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Zemes lietotāji apvienos spēkus kopīgo interešu aizstāvībai

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemes izmantošanas komiteja, Latvijas Mežu sertifikācijas padome un SIA “Laflora” apvienos spēkus kopīgo interešu aizstāvībai un izveidos padomi, lai izstrādātu vienotu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām.

Zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji – turpmāk visus problēmjautājumus skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā. Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgākos veidus kā samazināt CO2 izmešus un palielināt CO2 piesaisti. Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, plānots veidot sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem,  jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā ES struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

“Tik nopietnas pārmaiņas, kādas pieprasa transformācija uz klimata neitrālu tautsaimniecību, Latvijā un ES vēl nav piedzīvotas. To iedzīvināšana, kā arī iespējamo negatīvo blakusefektu identificēšana, novēršana vai maksimāla samazināšana, nav iespējama vienas ministrijas ietvaros,” uzsver LTRK Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš norāda, ka satraukums par to, kā Latvijas zemi varēs apsaimniekot nākotnē, ir liels, tāpēc izsvērtu, atbilstošu lēmumu pieņemšana nav pieļaujama šaurā lokā dažu politiķu kabinetos. Lēmumiem jātop diskusijās ar nozarēm un balstoties zinātniskos pētījumos, kas tapuši Latvijā, nevis pamatojoties uz bieži vien aplamiem pieņēmumiem Briselē un ES struktūrās.

“Lai sāktu sarunu par ES Zaļā kursa iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, mūsu iespējamajiem ieguvumiem un vienlaikus arī zaudējumiem, ir nepieciešams sociāli ekonomiskais novērtējums. Tāda, diemžēl, pašlaik nav,” skaidro M. Liopa. Viņš norāda, ka paredzamo diskusiju mērķis nav atcelt ES zaļo kursu, bet izstrādāt Latvijas apstākļiem piemērotākos un efektīvākos risinājumus, ar, cik iespējams, minimālu kaitīgo ietekmi uz meža nozari, lauksaimniecību un pārtikas pārstrādi, kūdras ieguvi un substrātu ražošanu, kā arī nodarbinātību, nodokļu ieņēmumiem.

“Latvijā diemžēl nav platformas vai institūcijas, kurā varētu sagatavot Latvijai vispiemērotāko un izdevīgāko pozīciju, jo katra ministrija joprojām uz konkrētiem jautājumiem raugās tikai no savas kompetences skatupunkta. Kopīgo ainu, kuru ietekmē dažādi faktori, bieži vien ministrijās neredz,” norāda Latvijas meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Tāpēc, viņaprāt, pirmais mājasdarbs, kas jāveic zemes apsaimniekotājiem, — jātiek skaidrībā par kopīgo redzējumu un priekšlikumiem, ko un kā darīt. Pie ministrijām, valdības un politiskajām partijām jādodas tikai ar skaidriem un vienotiem ieteikumiem un priekšlikumiem.

“Kūdra atrodas ES zaļā kursa “frontes pirmajā līnijā”, jo to vēlas “izslēgt no spēles”, lai gan ir skaidrs, ka Latvijā iegūto kūdru pārstrādā substrātos, ko izmanto stādu audzētāji un lauksaimnieki. Par situāciju esam informējuši kūdras substrāta pircējus ārvalstīs un kolēģus, kas strādā kūdras nozarē,” stāsta SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Savukārt A. Muižnieks norāda, ka Eiropas valstu mežu īpašnieki jau konsolidē savu pozīciju un par to informē ES struktūras. “Zaļais kurss skars ne tikai zemes izmantotājus, bet arī to saražotās produkcijas apjomus, ienākumus, nodarbināto skaitu un samaksātos nodokļus, tāpēc šajā procesā jāiesaista arī Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, lai mūsu priekšstāvji sadarbotos ar Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un citu Savienības dalībvalstu ievēlētajiem deputātiem un panāktu saprātīgu risinājumu ar adekvātu finansējumu,” uzsver M. Liopa. U. Ameriks atgādina, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir tiesības bloķēt konkrētu ES regulu pieņemšanu, ja tās draud iznīcināt darba vietas Latvijā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU