K.Pēterss apliecināja, ka Beļģija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Tāpat viņš uzsvēra, ka Beļģijai ir svarīga Baltijas valstu drošība. Līdz šim Beļģija īstenojusi deviņas Baltijas gaisa telpas patrulēšanas rotācijas, nākamā plānota šī gada decembrī.
I.Voika apstiprināja, ka Beļģija mums ir bijis lielisks sadarbības partneris jau 100 gadus, kopš 1921.gada atzina Latvijas neatkarību de iure. “Pēdējie 30 gadi mūsu sabiedrībai nav bijuši viegli, jo dzīvojam pastāvīgās pārmaiņās. Eiropas Savienība ir bijis liels atbalsts,” sacīja Saeimas sekretāra biedre.
I.Voika pauda gandarījumu, ka varam veiksmīgi sadarboties dažādos starptautiskos formātos, tostarp Baltijas asamblejas un Beniluksa parlamenta starpā. Šī gada septembrī parakstīts līgums par automātisku augstākās izglītības grādu savstarpēju atzīšanu starp Baltijas un Beniluksa valstīm, kas ir pirmais šāda veida līgums Eiropas Savienībā.
Pārspriežot iespējamos sadarbības virzienus, Saeimas sekretāra biedre un vēstnieks pārrunāja arī parlamentārā dialoga stiprināšanas iespējas, tostarp deputātu parlamentārās sadarbības grupās. Tāpat puses pārrunāja arī Latvijas kandidatūru Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vēlēšanās 2025.gadā. “Latvija Drošības padomē aizstāvēs uz stingriem principiem balstītu starptautisko kārtību un darbosies kopīgo Eiropas Savienības interešu vārdā. Latvijai ir svarīga Beļģijas pieredze darbā Drošības padomē 2019.-2020.gadā,” uzsvēra I.Voika.
Saeimas sekretāra biedre pateicās par Beļģijas iesaisti “Rail Baltica” infrastruktūras projektā, atzīmējot, ka mēs esam Eiropas Savienībā un mums ir kopīga valūta, dzelzceļš ir pēdējais posms, lai savienotos ar Eiropu.
Vēstnieks rezidē Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.
