Sarunu mērķis bija konsultēties ar pašvaldību domēm par iespējamajiem pašvaldību iedalījuma risinājumiem. VARAM atbalsta atgriešanos pie ministrijas sākotnējā reformas piedāvājuma un Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar tām piegulošo novadu no 2025. gada, sadarbību starp šīm teritorijām paplašinot vēl līdz tam.
Tikšanos laikā VARAM ar pašvaldībām pārrunāja būtiskākos ieguvumus no apvienošanās attiecīgajās teritorijās. Proti, apvienojot valstspilsētas ar tām pieguļošajiem novadiem, tiktu veicināta teritoriju attīstība, veidojot vienotu racionālu tīklu izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūrai un citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem.
Sanāksmēs tika uzsvērts, ka valstspilsētu un novadu apvienošana radītu priekšnoteikumus tam, lai reģionu attīstība tiktu veicināta, nevis kavēta. Teritoriālā iedalījuma modelis, kas paredz reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru katra novada teritorijā, var nodrošināt ilgtspējīgu reģionu attīstību, kā tas norādīts arī vērtējot pašvaldību reformu Satversmes tiesā.
VARAM ieskatā valstspilsētas un ar to saistītā novada apvienošana uzlabotu pašvaldību darbības produktivitāti un veidotu vienotu, racionālu tīklu izglītības iestādēm, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem ceļa infrastruktūras un sabiedriskā transporta nodrošinājumam un citiem valsts un pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem.
VARAM sagatavojusi Likumprojektu ar attiecīgu piedāvājumu, kas iesniegts Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, lai ar Likumprojektā piedāvātajiem risinājumiem tiktu novērsti trūkumi, kurus konstatēja Satversmes tiesa.
Atgādinām, ka Satversmes tiesa atzina, ka Ozolnieku novada un Ilūkstes novada apvienošana ar Jelgavas novadu un Daugavpils novadu neatbilst Satversmei un šīs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas nebūs spēkā no 2022. gada 1.janvāra, līdz ar to Saeimai vēl šogad jārod risinājums attiecībā uz šiem novadiem.
