“Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai, kur būvniecību plānots sākt 2023. gadā. Vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027. gada. Sarunās ar Lietuvas transporta ministru esam vienojušies, ka prioritāri izbūvējam dienvidu virzienu, tāpat Lietuvas uzstādījums ir saglabāt ambīcijas līdz 2026. gada beigām izbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa līniju. Tādā gadījumā jau pēc sešiem gadiem varēsim ātrvilcienā ceļot no Rīgas uz citām Eiropas galvaspilsētām,” skaidro ministrs.
Vienlaikus ar dienvidu posma attīstību kā projekta prioritāti Tālis Linkaits uzsver jaunā divlīmeņu autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu pie Salaspils izbūvi, lai uzsāktu kravu pārvadājumus pa jauno dzelzceļa līniju un nodrošinātu kravu pārkraušanu Salaspils loģistikas parkā.
Lielākie būvdarbi Rail Baltica projekta ietvaros ir Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un Rail Baltica starptautiskās stacijas lidostā “Rīga” būvniecība, kur būvdarbi jau ir sākušies un tos paredzēts pabeigt līdz 2025. gada beigām. Veidojot jauno dzelzceļa līniju, pieņemts lēmums par Rail Baltica reģionālās satiksmes izveidi ar 17 reģionālajām stacijām, kas tiks attīstīti par mobilitātes punktiem, un to projektēšana sāksies nākamā gada sākumā.
“Pašlaik Rīgas posmam vienīgajam ir nobīde no projektēšanas grafika. Tas skaidrojams ar tā komplekso raksturu un sarežģītajiem risinājumiem, projektu salāgojot ar esošo infrastruktūru, iesaistot Rīgas apkaimju biedrības un līdz ar jaunās līnijas izbūvi plānojot attīstību esošajā dzelzceļa sistēmā, piemēram, vilcienu satiksmei uz Bolderāju. Visas līnijas būvprojektēšanas darbus plānots pabeigt 2023. gadā,” saka ministrs.
Šī gada nogalē tiks pieņemta Baltijas valstīs kopīga Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecības stratēģija, kas ietvers arī lēmumus par prioritārajiem būvniecības posmiem katrā valstī, par ko šonedēļ jau izskanējusi informācija Lietuvas un Igaunijas medijos.
Visām pusēm ir apņemšanās īstenot projektu pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā līdz Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktajam termiņam Eiropas pamata tīkla koridoru ieviešanai - 2030. gadam. Tādējādi tiks nodrošināta Rail Baltica līnijas funkcionalitāte visās trīs Baltijas valstīs un līnijas savienojamība ar Eiropas platuma dzelzceļa sistēmu.
Satiksmes ministrija ir piesaistījusi ES finansējumu aptuveni 317 miljonu eiro apmērā pašlaik notiekošo darbu veikšanai Rail Baltica projektā un vienojusies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par nākamo investīciju piešķīrumu jaunajā uzsaukumā. Ņemot vērā tehnisko risinājumu izmaiņas, kā arī materiālu izmaksu pieaugumu, papildu nepieciešamā finansējuma apjomu Latvijas puse varēs noteikt pēc būvprojektu izstrādes 2023. gadā. Papildu finansējuma iespējas tiek izskatītas arī no citiem finanšu instrumentiem, t.sk. Trīs Jūru Iniciatīvas Fonda un Militārās Mobilitātes piešķīruma, kā arī veidojot privātās un publiskās partnerības projektus.
