Pārvaldes speciālisti kopā ar Valkas novada Medību koordinācijas komisijas pārstāvi apsekoja četras viensētas un Vijciema čiekuru kalti. Pēc postījumu rakstura redzams, ka šajā teritorijā nu jau viesojas divas atsevišķas lāču grupas. Vienā kompānijā darbojas divi lāču pusaudži, kuri, spriežot pēc uzvedības, visticamāk, agri palikuši bez mātes un līdz galam nav apguvuši dabiskās prasmes sarūpēt sev pārtiku, tāpēc meklē pārtikas pārpalikumus cilvēku mītņu tuvumā. Savukārt otrā grupā ir trīs lāči, iespējams, māte ar pusaugu lācēniem, kuriem viņa māca pārtikas sarūpēšanas prasmes, tostarp, medus iegūšanu no bišu stropiem. Netālu no Vijciema čiekurkaltes vairākās vietās postīti dārzi, dravas un viensētas, turklāt dzīvnieki ir mēģinājuši arī iekļūt telpās, kas norāda uz reālu apdraudējumu ne tikai infrastruktūrai bet arī vietējiem iedzīvotājiem.
“Mums ir jāsaprot, ka šī vairs nav nebēdnīga lācīšu draiskošanās un mielošanās ar plūmēm, kā tas sākumā pavīdēja sociālo tīklu komentāros. Lāči siro pa māju pagalmiem, lūkojas māju logos, ko apliecina ķepu nospiedumi uz stikla, skrāpējas gar sienām, nebaidās no auto, pārbiedējot un, iespējams, apdraudot vietējos iedzīvotājus. Tas, ka lāči ir mēģinājuši iekļūt ēkās, jau norāda uz to, ka runa ir par reāliem draudiem iedzīvotajiem, kurus nedrīkstam ignorēt,” situācijas nopietnību uzsver Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Tā kā Latvijā lāču populācija ir neliela, turklāt pamazām tikai atjaunojas ar lielākoties lāčiem, kas ieklīst no Igaunijas un Krievijas, tad Latvijā trūkst praktiskas pieredzes un zināšanu ar šiem savvaļas dzīvniekiem, kad to uzvedība un rīcība ir kļuvusi nekontrolējama un kad tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. Tāpēc Pārvaldes speciālisti jau ir apzinājuši kaimiņvalstu pieredzi līdzīgās situācijās un izstrādājuši rīcības plānu ar vairākiem alternatīvajiem risinājumiem.
Risinājumi klātienē pārrunāti arī ar Valkas novada Medību koordinācijas komisiju, kuras pārstāvji ir izteikuši gatavību koordinēt lāču aizbaidīšanu, izmantojot gaismas un trokšņa salūtu munīciju – spēcīgus gaismas uzliesmojumus un troksni radošu munīciju.
“Lāči šādā gadījumā tiktu, iespējams, vairāk nobiedēti. Un kā atzīst zinātnieki, lāči ilgstoši atceras vietu, kura radījusi tiem trauksmi, un apzināti turp vairs nedodas,” skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. “Jo šo pasākumu mērķis ir panākt, lai lāči neiet mājās un nerada draudus viensētās dzīvojošajiem.”
Pārvalde aicina Valkas novada iedzīvotājus ziņot par līdzīgiem postījumiem un konstatēto lāču viesošanos īpašumos, rakstot Pārvaldei uz e-pastu pasts@daba.gov.lv, iespēju robežās pievienojot foto vai video fiksāciju, kā arī ziņot Valkas novada pašvaldībai.
